Makašānu Amatu vidusskola grib palikt skolu kartē

Ilgu laiku nebija skaidrs, kas notiks ar tā saucamajām novirzienu skolām, tām, kas padziļināti piedāvā apgūt mākslu, mūziku, svešvalodas vai citus priekšmetus. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas bija gatava līdz ar jaunā mācību satura ienākšanu skolās no šādām programmām atteikties, tomēr izlēmusi, ka tās tiks saglabātas (un arī piemaksa par tām). 

Savukārt par noteikumiem attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasēs, kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. septembra, gan ir skaidrs – tos Makašānos izpildīt nevarēs. Tas nozīmē, ka var tikt zaudēts vidusskolas statuss. "Gan neziņa, gan nebeidzamās reformas, gan nemitīgā cīņa, aizstāvot skolu no vēlmes to izsvītrot no izglītības iestāžu kartes, apgrūtina darbu un izsmeļ. Pat tiktāl, ka apsveru domu no skolas aiziet. Gan jau atradīšu, ko darīt. Vairāk pievērsīšos mākslai. Gleznošu," teic Rancāne. 

Sena vēsture

Skola Makašānos (kartē gan ir cits nosaukums, krieviskotais – Iugulova), kas atrodas senā vēsturiskā centrā, aptuveni desmit kilometru no Rēzeknes, pastāvējusi jau vairāk nekā 130 gadu. Sākotnēji tajā bija četras klases, tad sešas, tad astoņas. Astoņgadīgo skolu beigusi arī pati Gundega. No 1992. gada izveidota Amatu vidusskola, kur skolēni apgūst koktēlniecības un tekstilmākslas prasmes. Vecā skola joprojām stāv, kur bijusi. Laika gaitā tā "apaugusi" ar vairākām ēkām – kopumā to ir desmit. Visjaunākā ir 2007. gadā celtais mācību un kopmītņu korpuss. Pie tās pirms diviem gadiem tapis modernais inline hokeja laukums, kāds Latgalē ir vienīgais, ar lepnumu balsī saka Rancāne, piebilstot, ka skola ir nodrošināta arī ar nepieciešamo aprīkojumu. Uz laukuma var nodarboties ar jebkuru sporta veidu – handbolu, florbolu –, bet primāri segums ir paredzēts skrituļslidošanai un inline hokejam. Laukums ir pieejams sporta nodarbībām arī cilvēkiem ratiņkrēslā. 

Tā kā skolas teritorija ir ap desmit hektāru liela, darba tās uzturēšanai kārtībā ir daudz. Arī todien, kad Diena viesojas Makašānos, puķu dobēs un nesen nopļautajā pļavā rosās divas sievas. "Kad viens stūris nokopts, skaties, ka jau nākamais prasās kārtojams. Nekad nav tā, ka var salikt rokas klēpī un atslābt. It īpaši jau tāpēc, ka pati dzīvoju vienā no skolas namiem un ik dienu esmu šīs vietas acis un ausis," atzīst skolas direktore. Viņas pedagoģiskā darba stāžs jau iestiepies trešajā gadu desmitā. Te ienākusi tūlīt pēc Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas, paralēli darbam skolā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Gleznošanas nodaļu, ieguvusi tajā maģistra grādu, pēc tam arī Latvijas Universitātē – izglītības vadībā. 

Mammai īpaša vieta