Muzejs cer, ka tas neietekmēs rekonstrukcijas norisi, bet pilsētas būvniecības departaments vēl tikai vērtēs, cik pamatots ir sadārdzinājums.
LNMM direktore Māra Lāce skaidro, ka savā darbības laikā ēka piedzīvojusi desmitiem miljonu apmeklētāju un ne reizi nopietnu rekonstrukciju. Muzeja telpas liek manīt, ka tās ir novecojušas, apgaismojums un apkure nepietiekama, tāpēc rekonstrukcija vienai no krāšņākajām būvēm, kurā glabājas nacionālā mākslas kolekcija ir vitāli nepieciešama. Tomēr prasības būvniekiem ir augstas.
Būvprojekta izstrāde ir pabeigta jau šī gada vasarā. Tajā uzvarēja lietuviešu firma Processoffice un Andrius Skiezgelas Architecture. Atvēlētā nauda tam, lai būtu plašākas telpas, lielāka arhīva daļa, saglabātas vēsturiskais mantojums un projektu iespējams pabeigt 2015. gadā ir 22, 3 miljoni latu. Tomēr tikko saņemtie būvkompāniju aprēķini liecina, ka pat lētākais par 2 miljoniem pārsniedz prasīto summu. Muzeja vadītāja cer, ka tas neietekmēs rekonstrukcijas termiņus.
Rīgas domes īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs plašākus komentārus nesniedz, vien norāda, ka vēl jāveic papildus izvērtējums. Pēc tā varētu būt zināms, kurš no projektiem iegūs tiesības veikt atjaunošanas un paplašināšanas darbus. Bet tikpat labi var gadīties, ka konkurss jāsludina no jauna. Iepriekš vērtējot projektu, tika pieļauts, ka sadārdzinājums varētu būt, jo var palielināties izmaksas darbaspēkam, materiāliem vai restaurācijai.