Viņasprāt, viens no apstākļiem, kas varētu motivēt cilvēkus domāt par bērnu radīšanu, ir bērnudārzu nodrošinājums un māmiņu algu maksāšanas perioda palielināšana: "Pirmā lieta, tas, ko tagad pamazām dara, ir nodrošināt bērnudārzu no pusotra gada vecuma, līdz ar to mēs esam par šo te māmiņu algu līdz pusotra gada vecumam, nevis gadam. Šī brīža klupšanas akmens, par ko mēs esam daudz runājuši, ir šis pusgada iekritiens."
Taču tas, viņasprāt, būtu tikai viens no nepieciešamajiem pasākumiem. Valdībai būtu jāsaprot, ka šobrīd gan lielāki, gan mazāki bērni tiek masveidā atstāti vieni bez vecākiem, un viņu audzināšanas rūpes uzņēmušās vecmāmiņas, krustmātes un tantes.
"Mūsu portālā ir ļoti daudz vecāku, kas dzīvo ārzemēs un stāsta par to, ka atstāj [bērnus – red.]. Personīgi pazīstu tādus pusaudžus, kurus vecāki ir atstājuši vienus pašus privātmājā – piecpadsmitgadīgs puika rūpējas par privātmāju un iet uz skolu. Tas nav normāli. Par to šobrīd man ir sajūta, ka valsts nedomā, nerūpējas. Šie bērni ir vientuļi, noslēgušies, turklāt, kompensējot mātes trūkumu, ir ļoti daudz pāragru grūtniecību," skaidro Akmentiņa-Smildziņa.
Viņa norāda, ka paralēli nepieciešams sakārtot ļoti daudzas jomas, lai nebūtu tā, ka tiek piedzemdēts bērns un tad jādomā, ko ar bērnu iesākt: "Ja darba pēc tam nav un tos bērnus pamet, un aizbrauc meklēt darbu, tad ar to demogrāfiju mēs neko tāpat nebūsim panākuši."