Par iespējamo šā objekta iesaldēšanu Krievijas mediji vēstījuši jau iepriekš, bet Atomenergoprojekt tādu informāciju noraidīja.
Kā tagad atgādina izdevums, ziņu aģentūra Interfax maija beigās ar atsauci uz avotiem atomenerģētikas nozarē jau vēstīja, ka Rosatom ģenerāldirektors Sergejs Kirijenko devis rīkojumu izpētīt iespējas šai spēkstacijā izmantot krietni mazākas jaudas reaktorus, nekā ticis plānots iepriekš. Sākotnēji tika ziņots par diviem 1150 megavatu reaktoriem, bet tagad - par vienu 640 un otru tikai 40 megavatu reaktoru. Taču runa neesot par atteikšanos no abiem lielajiem reaktoriem, bet vienīgi par iespējamo "reaktoru iedarbināšanas secību".
Proti, varot tikt pieņemts lēmums vispirms uzbūvēt mazākos reaktorus, bet lielie tiktu iedarbināti, pastāvot līgumam par elektroenerģijas patēriņu. Pieminētie mazākas jaudas reaktori papildinātu lielos un varētu būt nepieciešami gadījumā, ja Baltijas valstis, kuru elektrotīkli šobrīd sinhronizēti ar Krievijas energosistēmu, pāries pie Rietumeiropas sistēmas.
Saskaņā ar oficiālo informāciju Baltijas AES projekts ar diviem reaktoriem, kurus bija paredzēts iedarbināt attiecīgi 2016. un 2018.gadā, izmaksātu piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), lai gan speciālisti izteicās, ka patiesās izmaksas varētu izrādīties krietni lielākas.
Rosatom vadītāji jau agrāk norādījuši, ka Baltijas AES ir orientēta uz Eiropas elektroenerģijas tirgu, un mudinājuši Baltijas valstis pievienoties šim projektam.
Pašam Kaļiņingradas apgabalam tik lielas jaudas nav vajadzīgas, bet jāņem vērā, ka apgabala enerģētikas infrastruktūra ir nolietota un savienojuma ar kaimiņos esošo Poliju Kaļiņingradai nav.
Kā šonedēļ atgādināja Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt, pagājušajā rudenī, kad grupa Lietuvas žurnālistu apmeklēja AES būvlaukumu pie Nemanas, Rosatom pārstāvji izteikuši viņiem mājienus par Lietuvas politiķu "nespēju novērtēt realitāti" un likuši saprast, ka Lietuvai būtu jāsadarbojas ar Krieviju, nevis jāturas pie domas par Visaginas AES celtniecību. "Vēl nav par vēlu, bet drīz vien saņemsiet ziņas par Baltijas AES investoru no Eiropas Savienības (ES), un Lietuva vispār paliks aiz borta," viņi izteikušies.
Izdevums citē arī Baltkrievijas interneta portālu Naviny.by, kas savukārt apšaubījis iespēju, ka Baltkrievija sekmīgi īstenos savu AES projektu Grodņas apgabala Astravjecā, 50 kilometrus no Viļņas, kura ekonomiskais pamatojums ir vēl vājāks nekā Baltijas AES. Arī šīs spēkstacijas biznesa plānā paredzēts eksportēt elektroenerģiju uz ES, bet šie plāni nav reāli, ņemot vērā Lietuvas iebildumus pret minēto projektu, norāda portāls.