Mediji un autori nevēlas maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības

"Latvijas mediji, grāmatu izdevēji un autori nav gatavi šādām pārmaiņām, jo nozare joprojām nav atguvusies no pēkšņā ieņēmumu sarukuma ekonomikas krīzes laikā - dramatiska reklāmas ieņēmumu krituma, iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, emigrācijas viļņa," teikts vēstulē.Šo pārmaiņu rezultātā mediju tirgus Latvijā ir noplicināts un apdraudēta tā kvalitatīva pastāvēšana. Grāmatniecība vēl joprojām nav īsti atkopusies no krīzes, kuras galvenais cēlonis bija 2008.gada nogales nodokļu grozījumi PVN jomā, kas tika veikti, neapspriežoties ar industriju, un pēc tam steidzami bija jāatceļ, lai nozari pilnībā nesagrautu.Vēstulē uzsvērts, ka mediji un grāmatniecība pamatā orientējas uz vietējo patēriņu, galvenokārt latviešu valodā, un nozarei ir ļoti nozīmīga loma katras nacionālās valsts demokrātiskā funkcionēšanā, valodas un kultūras attīstībā, ko nevar aizstāt ar eksportu kā ienesīgāku naudas pelnīšanas veidu.Vēstules autori norāda, ka tieši iepriekšminēto iemeslu dēļ daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis īpaši atbalsta un ar nodokļu politikas instrumentiem veicina nacionālos medijus, grāmatu izdošanu un citu kultūras nozaru attīstību."Mediju industrija un grāmatu izdevēji izprot sarežģīto Latvijas ekonomikas situāciju un nelūdz papildu atbalsta mehānismus, taču aicina neveikt pēkšņas un nepārdomātas likumu izmaiņas, kas rada nozarei jaunus draudus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka cerētais īstermiņa nodokļu ieņēmumu palielinājums neizdodas, bet nozarē sākas problēmas, kuru sekas jūtamas gadiem ilgi un var izrādīties neatgriezeniskas," norāda vēstules autori, aicinot Ministru prezidentu uz diskusiju, lai vispusīgi apspriestu piedāvātos grozījumus, kas var nozares pārstāvjiem radīt izdevumu pieaugumu par aptuveni 30%.Vēstuli Latvijas Preses izdevēju asociācijas vārdā parakstījis izpilddirektors Guntars Līcis, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vārdā - izpilddirektore Gunta Līdaka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vārdā - valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.Pret Finanšu ministrijas priekšlikumu iebilst arī Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) - tas neuzlabošot žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni, uzskata Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders.Viņaprāt, pēkšņa un radikāla nodokļu sistēmas maiņa nozarēs, kurās lielu atlīdzības daļu veido autoratlīdzība, radīs būtisku kaitējumu šīm nozarēm un neglābjami atsauksies uz masu informācijas līdzekļu darba kvalitāti.LŽS vadītājs skaidro, ka Latvijā, tāpat kā daudzās ES dalībvalstīs, daļu no radošo profesiju pārstāvju ienākumiem veido darba alga, par kuru tiek maksāti visi nodokļi un kuras ietvaros tiek veikta visi sociālie maksājumi. Otru ienākumu daļu veido autoratlīdzība, par kuru sociālās iemaksas netiek veiktas, bet par kuru tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.LŽS vairākus gadus Saeimas, valdības un darba devēju līmenī esot norādījusi uz žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļos nodarbināto sociālās aizsardzības problēmām. Organizācija aicina jautājumu par žurnālistu un radošo profesiju sociālajām garantijām risināt trīspusējās sarunās starp valdību, darba devējiem un radošo profesiju arodbiedrību pārstāvjiem.Finanšu ministrs Andris Vilks norādījis, ka jautājums par sociālā nodokļa maksāšanu arī no autoratlīdzības ir pietiekami aktuāls, bet galvenā vieta, kur par to diskutēt, varētu būt Saeima.Vilks žurnālistiem sacīja, ka jautājums par autoratlīdzību vēl jāvērtē, jo tajā ir pretrunas starp to, ko domā industrijas darba devēji un darba ņēmēji. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka nevar būt situācijas, ka daudzās industrijās ir viens regulējums, bet vienā - citāds. Pēc ministra domām, šis ir sarežģīts jautājums, bet kopsaucējs tajā jāatrod.Jau vēstīts, ka 13.augustā pēc valdības sēdes slēgtās daļas FM informēja, ka ministri konceptuāli atbalstījuši vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem. Cita starpā paredzēts noteikt pienākumu veikt VSAOI no autoratlīdzības, piemēram, žurnālistiem un citiem autoriem.Izvēles iespēju - maksāt vai nemaksāt šo nodokli - ministrija vēlas saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības, piemēram, maksājumam par tiesībām tulkot darbu, par tiesībām izplatīt darbu un līdzīgos gadījumos.