Satiksmes ministrija informē, ka tās kompetencē ir saskaņā ar valsts politiku sakaru nozarē regulēt adresēto sūtījumu piegādi un saņemšanu - to nosaka Pasta likums. Reklāmas, ko pastnieki un reklāmas aģenti met iedzīvotāju pastkastītēs, nav adresēti sūtījumi, līdz ar to šis jautājums jārisina Reklāmas likuma ietvaros. "Tieši Reklāmas likuma pamatmērķis ir reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību," skaidro SM.
Pasta politikas pamatnostādņu plānā esot minēts to pasākumu plāns, kuri jāveic līdz 2014.gadam, vienlaikus paredzot konkrētus uzdevumus, atbildīgos un izpildes termiņus. Šajā plānā nav iekļauts pamatnostādņu definētais uzdevums - veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai precīzāk noteiktu pastkastītes īpašnieku tiesības un pienākumus, kā arī pastkastītes izmantošanas nosacījumus. Tie uzdevumi, kuri nav iekļauti iepriekšminētajā plānā, tiks iekļauti plānā no 2014.gada līdz 2017.gadam.
Sniedzot atzinumu par Pasta politikas pamatnostādnēm, Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka "nepieciešams virzīt priekšlikumus Reklāmas likuma grozīšanai, paredzot prasības, kas regulē reklāmas izplatīšanu, ievietojot to pastkastītēs".
Satiksmes ministrijā uzsver, ka, ņemot vērā jautājuma komplicētību un tiešo saistību ar uzņēmējdarbības veicināšanu, jautājums nav saskaņots un nav iekļauts izpildei pamatnostādņu pasākumu plānā līdz 2014.gadam. Papildus tam ministrijā informē, ka SM izstrādātais likumprojekts "Pasta likums", kurš izsludināts 2009.gadā, saturēja tiesību normu, kas noteica adresātam tiesības atteikties no tiešā pasta sūtījumu saņemšanas, nosakot aizliegumu ievietot tos pastkastītē, uz kuras ir norāde "Tiešā pasta sūtījumus neievietot", taču otrajam lasījumam šī norma pēc debatēm Saeimā tika izslēgta no likumprojekta.