Sprūdžs un nozares pārstāvji trešdien tikšanās laikā bija vienisprātis, ka ir jādomā par neadresēto sūtījumu jautājuma risināšanu.
"Zaļākas Latvijas nākotnes vārdā, ražotājiem ir jānāk ar savu pienesumu un jāuzņemas atbildība ne tikai par saražotās papīra produkcijas otrreizējo pārstrādi, bet arī par bezadresāta reklāmas materiālu apjoma samazināšanu un piesārņojuma novēršanu," pauž ministrs.
"Tā vietā lai turpinātu resursu tērēšanu videi nedraudzīgu apdrukās materiālu ražošanai ir jāapsver, vai uzņēmējiem nav daudz izdevīgāk veidot klientu datu bāzi, lai reklāma tiešām sasniegtu mērķauditoriju. Tad uzņēmēji daudz mērķtiecīgāk ieguldītu savu naudu reklāmā, gan arī iedzīvotājiem tiktu aiztaupītas apdrukātas makulatūras kaudzes pastkastītēs un pie tām," sarunā pauda ministrs un piebilda, ka lielākā daļa reklāmas sūtījumu nonāk atkritumos, kaitina iedzīvotājus un savu mārketinga mērķi nemaz nesasniedz.
Sprūdžs uzsvēra, ka vienlaikus ir jādomā par to, lai DRN piemērošana un normatīvais regulējums, kā to darītu, neradītu nepamatotu administratīvu slogu uzņēmējiem un vēl jo vairāk – no tā neciestu eksportējošie uzņēmumi.
VARAM piedāvātais risinājums šīs iniciatīvas ieviešanai paredz, ka līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā DRN maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus.
Diena.lv jau vēstīja, ka 20.augustā valdība atbalstīja VARAM priekšlikumu reklāmas izdevumiem piemērot DRN, lai tādējādi palielinātu ražotāju atbildīgu rīcību pret vidi un cīnītos arī pret mēstulēm pastkastītēs.
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA) iepriekš skaidroja, ka izmaiņas dabas resursu nodokļu piemērošanā negatīvi ietekmēs iespiedindustriju.