Kā aģentūru LETA informēja Mieriņas birojā, tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai arī turpmāk.
Patlaban Baltijas valstīm ir trīs komisāru amati Eiropas Komisijā, kas nozīmē Latvijas spēcīgu ietekmi Eiropā un Ukrainas interešu aizstāvību, atzīmēja parlamenta vadītāja. Mieriņa apliecināja, ka pie jebkura politisko diskusiju galda Latvija aizstāvēs savas un arī Ukrainas tautas intereses. Tikšanās ietvaros tika pārrunāta arī 16.sankciju pakete pret agresoru Krieviju.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Ukraina vēlas atbrīvoties no Krievijas tranzīta ietekmes, tai skaitā veidojot Eiropas standarta platuma sliežu ceļus un tas iespējams sadarbojoties Eiropas valstu līmenī, jo Latvija un Baltija īsteno "Rail Baltica" projektu, pateicoties kuram iespējams veidot Baltijas-Melnās jūras transporta koridoru, kas ir ne tikai ekonomiski un militāri nozīmīgi, bet arī politiski svarīgi visas Eiropas Savienības līmenī.
Savukārt Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Stefančuks pateicās par Latvijas atbalstu Ukrainai - finansiāli, politiski un militāri. Stefančuks uzsvēra, ka lielu lomu spēlē Latvijas iestāšanās par Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Vienlaikus Stefančuks pauda, ka nepieciešams domāt par Ukrainas bēgļu bērnu Latvijā saiknes saglabāšanu ar Ukrainu un ukraiņu valodas prasmju saglabāšanu.
Latvija turpmākajos gados ir apņēmusies sniegt Ukrainai ikgadēju militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Ukrainas rekonstrukcijā Latvija ik gadu ieguldīs piecus miljonus eiro. Kopš postošā kara sākuma Latvija ir sniegusi atbalstu Ukrainai vairāk nekā 840 miljonu eiro apmērā.
Mieriņas tikšanās laikā ar Ukrainas Ministru prezidentu Denisu Šmihaļu tika pārrunātas iespējas izbeigt karu jau šogad.
Šmihaļs pateicās par aktīvu un dinamisku abu valstu sadarbību, kas šobrīd nonākusi jaunā līmenī, īpaši izceļot Latvijas iniciēto dronu koalīciju un 4000 karavīru apmācības ik gadu.
Tikšanās laikā būtisks sarunu temats bija 16.sankciju pakete pret Krieviju. Ukrainas Ministru prezidents norādīja, ka tajā obligāti nepieciešams stiprināt sankcijas pret Krievijas ēnu floti, un atomenerģijas nozari, ar kuras palīdzību Krievija finansē pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Abas puses bija vienisprātis, ka jāstiprina arī sekundārās sankcijas, jo Krievija spēj prasmīgi apiet sankcijas.
Vizītes gaitā parlamentārieši nolika ziedus pie pieminekļiem par godu kritušajiem nacionālās gvardes karavīriem un parlamenta deputātiem un darbiniekiem, kā arī apmeklēja 1.janvārī Krievijas veiktajos triecienos izpostītās vietas valdības kvartālā.
Mieriņu vizītē pavada Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (P), Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un komisijas sekretārs, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītājs Jānis Skrastiņš (JV).
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja ieradusies vizītē Kijivā. Publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" liecina, ka Mieriņa šodien atradīsies prombūtnē, un šajā laikā par viņas aizvietotāju ir iecelta Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča komandējuma un Mieriņas vienlaicīgas prombūtnes dēļ no pirmdienas plkst.19.30 līdz 14.janvārim prezidenta pienākumus pilda Kalniņa-Lukaševica.