Izcilā arhitekta Eižena Laubes projektētās un 1936.gadā pabeigtās sanatorijas ēkas atjaunošana norit jau vairāk nekā 10 gadus. Īpašumu 90.gados privatizēja arābu investoriem piederošā kompānija "Ominasis Latvia". Investori sāka rekonstrukcijas darbus un vienojās ar pasaulē pazīstamo viesnīcu tīklu "Kempinski" par sanatorijas apsaimniekošanu, taču darbi pamesti nepabeigti. Viesnīca ir ieķīlāta bankā un drīzumā gaidāma tās izsole. Līdz tai īpašumu uzrauga tiesu izpildītājs, apliecina Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Valdis Vītoliņš.
Jūrmalas pilsētas dome aicinājusi valsti krāšņo sanatorijas ēku atpirkt, Saeimas Pieprasījumu komisija rosinājusi valdību šo pienākumu uzticēt uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi". Otrdien par šo jautājumu bija paredzēts spriest valdībā, taču īsi pirms sēdes jautājumu svītroja - pamatojums visi dokumenti nebija atbilstoši sagatavoti. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce pauž, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai būtu jāsaka, vai ir svarīgi saglabāt sanatorijas ēku valsts īpašumā. Inspekciju pārraugošā kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende uzskata, ka valstij te nebūtu jāiejaucas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savukārt min, ka pašlaik trūkst tieši Jūrmalas pašvaldības redzējuma, ko darīt tālāk.
Ja valdība nolems nepirkt Ķemeru sanatoriju janvārī plānotajā izsolē, Jūrmalas dome cer, ka to izdarīs kāds privāts investors. Ķemeru viesnīcas sākuma cena janvārī plānotajā izsolē varētu būt atbilstoša parādu summai, kādu tās īpašniekam aprēķinājusi banka - pieci miljoni latu, šādu viedokli iepriekš pauda Finanšu ministrija. Nekustamo īpašumu kompānija "Arco Real Estate" gan minējusi krietni mazāku īpašuma vērtību - no viena līdz trim miljoniem, ņemot vērā, ka viesnīcā vēl jāiegulda līdz deviņiem miljoniem latu.