Kurš atbildīgs?
Sāktais kases infrastruktūras modernizēšanas megaprojekts ilgā laikā nav rezultējies skaidrā rīcībā ne uzņēmēju, ne ierēdņu pusē. Tam ir dažādi iemesli. Tikai 2016. gada 1. oktobrī tika izvēlēta atbilstības pārbaudes institūcija – auditorkompānija KPMG Baltics, kas var sertificēt kases aparātus un sistēmas, kaut tika plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ailītē par institūcijas apstiprināšanu ķeksīti varēs atzīmēt jau vairākus mēnešus iepriekš.
"Zvanījām, prasījām, uz kurieni vest kases aparātu, lai to sertificētu, bet mums atbildēja, ka vajag pagaidīt. Tikai gada beigās KPMG bija gatavs pieņemt aparātus sertificēšanai. Protams, arī KPMG bija jāsagatavojas, jo arī viņiem tā bija un ir jauna lieta," stāsta kases aparātu ražotāja CHD tehniskais direktors un Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas prezidents Ritvars Ziders. Kad KPMG kases sistēmu ražotājus iepazīstināja ar savstarpējo līgumu, izrādījās, ka tajā teikts – KPMG pārbauda tehniku, bet par pašu sertifikāciju tā īsti nemaz neatbild.
Savukārt VID pārstāvji minējuši, ka izlases kārtībā pēc sertifikācijas ņems no veikaliem kases aparātus un pārbaudīs sertificētos modeļus, vai tie atbilst prasībām vai ne. "Mēs šo jautājumu centāmies izrunāt ar VID, jo tā ir absurda situācija, ka atbilstības institūcija, piemēram, pasaka, ka kases sistēma der, un sertificē to, bet VID pēc tam paskatās un pasaka, ka neder vis," uzskata Ziders.
No vienas puses, ja sistēma sertificēta, tad tai jābūt derīgai un legāli lietojamai. Kurš tad ir atbildīgs par sertifikāciju? Loģiski būtu vērst pretenzijas, ja tādas radušās, pret sertificētāju. Taču, ja sertificētājs neuzņemas atbildību par sertificēšanu, ko tad?
No otras puses, ja VID ir kapacitāte un zināšanas pārbaudīt sertificētos kases aparātus, tad taču nevajag turēt zem pūra savus apslēptos talantus. Kāpēc VID pats nevar sertificēt kases norēķinu sistēmas? Tad nevienam nebūs domstarpību par sistēmas atbilstību. Jāatzīmē, ka kopš šā gada 11. janvāra ir apstiprināta vēl viena atbilstības institūcija – auditorfirma Ernst & Young Baltic.
Daudz modifikāciju
"Kopumā Latvijā ir aptuveni 60 tūkstoši kases aparātu, no kuriem unikāli risinājumi ir vairāk nekā simts. Ir arī vairāki desmiti dažādu kases aparātu sistēmu risinājumu," teic KPMG Baltics Risku un vadības konsultāciju nodaļas vecākais projektu vadītājs Kārlis Mālnieks.
Rimi zīmola lielveikalos ir viena sistēma, Maxima zīmola lielveikalos – pilnīgi cita sistēma, Depo veikalos – vēl cita sistēma un tā tālāk. Katrs tirdzniecības uzņēmējs izvēlējies kaut ko sava biznesa specifikai un zīmolam konkrēti piemērotu, jo kases aparāts ir instruments, lai ērti apkalpotu klientus un veiktu nepieciešamo uzskaiti, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgo informāciju valsts iestādēm. Kases aparāta funkcionalitātes ir pietiekami dažādas, un attiecīgi ērtības katram lietotājam izriet no vajadzībām. Ir muļķīgi aptiekā likt kases aparātu, kas ir domāts restorānam.
Lai arī paredzams, ka tieši kases aparātu daudzveidība laika gaitā samazināsies, tomēr jaunajām prasībām visdrīzāk būs jāpielāgo lielākā daļa esošo kases aparātu sistēmu.
Ziders vērtē, ka vismaz 20–30 kases aparātu modeļu noteikti ir vajadzīgi. "Ņemot vērā atbilstības institūciju kapacitāti, t. i., mēnesī sertificē apmēram vienu modeli, sanāk, ka līdz jūlijam varētu būt sertificēti desmit kases aparātu modeļi, bet tas ir ļoti teorētiski," teic Ziders.
Jāatgādina, ka šogad 1. janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām lielākajai daļai uzņēmēju jāpielāgojas līdz šā gada 1. jūlijam. Tā kā šā gada sākumā vēl trūka atbilstoši jaunajām prasībām sertificētu kases aparātu, VID pieļāva pārejas periodu, kādā jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošas iekārtas.
Ziders atklāj, ka pirmais pa sertifikācijas procesa līkločiem aizvirzījies kases aparātu ražotājs Universālās vadības sistēmas, kas iesniedza KPMG sertificēšanai lielveikalu tīkla Maxima kases sistēmu modeli.
Var nepaspēt laikā
Vairāki Dienas aptaujātie uzņēmēji teic, ka 1. jūlijs neizskatās reāls termiņš, jo līdz tam atlicis īss periods. "Ir bažas, ka pusgada laikā nepagūsim pielāgot esošos kases aparātus, tajos integrējot jaunos moduļus. Tas ir slogs biznesam, jo nevaram laikus plānot investīcijas, un mūsu gadījumā tie ir 46 veikali, kuriem jānodrošina nepārtraukts serviss," komentē Latvijas balzama veikalu tīkla vadītāja Viktorija Voičenko. Savukārt Ziders atceras, ka savulaik, kad runājis ar VID, iestādes pārstāvji teikuši, ka tūlīt tiks sertificēta pirmā sistēma un aparāts un tad lai jau visi arī tos pērk, kas tad tirgotājiem vairāk var būt vajadzīgs. Viņa ieskatā tā īsti nenotiks, jo katrs uzņēmējs taču grib tieši savam biznesam atbilstošu sistēmu.
Vairāki tirgotāji gan ir noskaņoti pozitīvāk un prognozē, ka visu varēs paspēt laikus. "Jā, tirgū trūkst sertificētu, jaunajām prasībām atbilstošu kasu sistēmu, pāriešana uz jaunām sistēmām ir ieilgusi. Tomēr veikalu tīkls Elvi kasu sistēmu maiņu plāno veikt paredzētajā pārejas periodā, jo lielākā daļa veikalu ir tehniski gatavi pārejai uz jauno sistēmu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka lielāko daļu kasu būs iespējams atjaunināt ar nepieciešamo, jaunajām prasībām atbilstošo programmatūru, tomēr būs arī kases, ko vajadzēs mainīt," spriež Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Arī uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans neredz šķēršļus visās 75 uzņēmuma tirdzniecības vietās sakārtot kases sistēmas pēc jaunajām prasībām līdz 1. jūlijam. Turklāt VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem ir iespēja izmaiņas attiecībā uz kases aparātiem ieviest pagarinātā periodā līdz 2019. gada 1. janvārim. Viens no uzņēmumiem, uz kuru attiecas šis termiņš, ir arī lielveikalu tīkls Rimi.
KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu nodaļas direktore Irēna Lejiņa norāda, ka daļa uzņēmumu kases aparātu nomaiņu vai pilnveidošanu atlikuši uz pašu pēdējo brīdi. Daļa uzņēmēju, iespējams, arī cer, ka visu viņu vietā izdarīs kases aparātus apkalpojošās firmas un gan jau viss būs kārtībā.
"Līdz ar to pagaidām kases aparātu sistēmas apkalpojošās kompānijas nejūt no uzņēmējiem prasības darboties aktīvāk. Taču, kad būs pienācis pēdējais termiņa ievērošanas brīdis, var nākties samierināties ar tobrīd pieejamajiem sertificētajiem risinājumiem, kas var izmaksāt krietni dārgāk, nekā sertifikācijas jautājumus savlaikus nokārtojot savām kases sistēmām," uzskata Lejiņa.
Nav lēts prieks
Vēl viens faktors, kas nesekmē kases sistēmu ražotāju motivāciju sertificēt savus produktus, ir izmaksas. "Par sertificēšanu maksā kases sistēmu ražotājs, izmaksas ir ap desmit tūkstošiem eiro par vienu modeli. Tāpēc arī daudzi uzņēmēji "paņēmuši pauzi", jo tās ir lielas summas," skaidro Ziders un piebilst, ka galu galā par to visu samaksās pircēji.
Arī paši tirgotāji teic, ka vēl nevar precīzi aplēst, cik šis aparātu nomaiņas process viņiem kopumā izmaksās, bet ir skaidrs, ka kases aparāti un sistēmas nebūt nav lēts prieks. Jaunās kases sistēmas ir pietiekami komplekss projekts, kura izpildē strādā komanda no vairākiem uzņēmuma departamentiem. "Sākotnēji mēs nezinām, cik daudzus kases aparātus varēsim tikai pārprogrammēt, un tie derēs jaunajiem noteikumiem, un cik daudzi būs jāiegādājas no jauna. Tad, kad būs zināma pilnībā visa informācija, varēsim aprēķināt plānotās investīcijas, kuras sastāvēs no jaunu kases aparātu iegādes, esošo pārprogrammēšanas, kā arī nederīgo kases aparātu norakstīšanas izmaksām," skaidro Ždans.
Savukārt restorāna Olive Oil līdzīpašnieks Jānis Katlaps stāsta, ka savu kases infrastruktūru uzstādījis jau pirms vairāk nekā četriem gadiem un tā izmaksājusi aptuveni sešus tūkstošus eiro. Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētāja Aigara Kaugara vadītajās ēdināšanas vietās atbilstoša jauna kases aparāta cena pašreiz ir apmēram 500 eiro. "Ceram, ka jaunajām prasībām atbilstošie kases aparāti būs līdzvērtīgā cenā," atzīst Kaugars.
Tomēr arī jāpiebilst, ka daudziem veikaliem un ēdināšanas uzņēmumiem kases aparāti nav mainīti jau ilgu laiku, tāpēc drīzumā būtu maināmi kaut vai tāpēc, ka jau nolietojušies. Tāpat publiskajā telpā paslīdējis garām tas, ka jaunā sistēma dos ietaupījumu pašiem uzņēmējiem – nebūs jāpilda kases aparāta žurnāli, un papīra kontrollenšu vietā turpmāk tiks izmantotas elektroniskās kontrollentes.
Traucē plānot
Situācijās, kad nākas nomainīt nolietotus kases aparātus vai iegādāties jaunus kases aparātus, atverot jaunas struktūrvienības, piemēram, Baltic Restaurants Latvia turpina iegādāties kases aparātus ar elektronisko kontrollenti, kas potenciāli varētu būt labi pielāgojami jaunajām prasībām. "Protams, labāk būtu bijis, ja mēs varētu iegādāties jau jaunajām prasībām atbilstošus aparātus, kuriem vairs nebūtu nepieciešama nekāda papildu pielāgošana," teic Kaugars. Tirgotāji ir vienisprātis, ka būtu bijis labāk, ja varētu ieplānot konkrētus resursus un laiku, kas būtu nepieciešams kases aparātu nomaiņas un pielāgošanas periodā. Realitātē veikalnieki šā gada sākumā nonāca ķīlnieku lomā, gaidot procesa iekustēšanos.
Pārmaiņu periods negatīvi ietekmēja arī pašus kases sistēmu ražotājus, kas visu pagājušo gadu dzīvoja zem pārmaiņu zvaigznes un gaidīja, kad būs konkrēti zināms, kas īsti jādara. Pirmkārt, tas ietekmēja uzņēmumu naudas plūsmu. Otrkārt, situācija atstāja iespaidu uz produktu izstrādi, jo VID sākotnēji ziņoja, ka pērnā gada jūlijā jau būs jāsertificē pirmie modeļi. "Visu pārējo likām malām un izstrādi noteicām kā prioritāti, strādājām pie jaunu aparātu sagatavošanas," atceras Ziders.
Treškārt, uzņēmumos rezervēja papildu resursus, jo ar jaunajiem noteikumiem tiek noteikts papildu slogs kases aparātus apkalpojošiem uzņēmumiem. Līdz šim, verot vaļā jaunus veikalus un uzstādot jaunus kases aparātus, tos reģistrēt uz VID devās lietotājs. Tagad tas deleģēts kases sistēmu ražotājiem. "No vienas puses, pat labāk, jo mēs šo datubāzi varam aizpildīt precīzāk. No otras puses, mums ir speciālisti, kas ar to nodarbosies, taču, ja reāli darbu vēl nav, atlaist šos cilvēkus nav prātīgi, jo darbi būs. Līdz ar to situācija saistīta ar papildu izmaksām," skaidro Ziders.
Juzis
...
Es