Viņa uzsvēra, ka pašlaik notiek intensīvs situācijas apzināšanas darbs un diemžēl ir jau atklātas problēmas. Ministre apliecināja, ka skolēnu masveida testēšanas problēmas tiek risinātas un īpaša uzmanība tiek pievērsta pagājušajā nedēļā atklātajai situācijai, kad līdz pirmajai testēšanas dienai 1.septembrī nebija izdevies novērst vienas laboratorijas problēmas.
Muižniece norādīja, ka IZM un Veselības ministrijas (VM) kolēģi 9.septembrī pārskatīs skolēnu testēšanas algoritmu, jo lielas grūtības jau saskatītas ar testa rezultātu saņemšanu, kas vēl vairāk apgrūtina situāciju. "Protams, skolēnu iknedēļas testēšana dod priekštatu par kopējo situāciju un ļauj savlaicīgi izķert saslimušos, bet, ja valsts nespēj to nodrošināt, tad jādomā par alternatīvām, proti, vai tiešām nepieciešams testēt visus skolēnus," valdības sēdē sacīja Muižniece.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja valdību grozīt Ministru kabineta noteikumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, jo esošais regulējums ietekmē to, ja klasē konstatēts Covid-19 pozitīvs gadījums, tad visas kontaktpersonas klasē dodas pašizolācijā, kas nozīmē attālinātas mācības. Vanaga lūdza valdību paredzēt finansējumu testiem, kurus izmantotu kontaktpersonām no klases, proti, ja kontaktpersonai ir negatīvs rezultāts, tad bērns varētu turpināt mācības klātienē.
Viņa norādīja, ka šobrīd politiķi ir nonākuši pretrunā ar lemto par mācībām klātienē, jo LIZDA ir zināms, ka vairāk nekā 30 pašvaldībās vairums skolas strādā attālinātā mācību režīmā.
Tikmēr Muižniece arodbiedrībai norādīja, ka pirmdien no Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotās informācijas noprotams, ka tikai viena skola strādā attālinātā režīmā. Savukārt 22 pašvaldību 65 skolās ir kāda klase, kas ir devusies daļēji attālinātā vai pilnībā attālinātā mācību režīmā.
Kas attiecas uz sākumskolas līmeni, ministre skaidroja, ka šajā izglītības līmenī pozitīva Covid-19 gadījumā klasē esošās kontaktpersonas arī dodas pašizolācijā. Citādāka situācija ir tiem, kuri var un ir vakcinēti pret vīrusu.
Atbildot uz LIZDA rosinājumu par testiem kontaktpersonām, politiķe pauda izbrīnu, jo tests dod ieskatu tikai uz konkrēto brīdi un kontaktpersonām ir jādodas pašizolācijā. Viņasprāt, lai cik būtu svarīgi turpināt mācības klātienē pēc iespējas ilgāk, viņa kā ministre neuzņemtos atbildību, ka nevakcinēta kontaktpersona turpinātu apmeklēt izglītības iestādi, kas noteikti var radīt potenciālu apdraudējumu nākamajās dienās.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sēdes laikā izteica salīdzinājumu, ka viņam testēšana skolās pašlaik atgādina "tautas skaitīšanu valsts mērogā", kas, viņaprāt, nebūtu jāveic katru nedēļu. Tāpat līdzīgi uzskata arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) - viņš atzīmēja, ka, iespējams, būtu jāsamazina testēšanas regularitāte vai jāveic testi izlases kārtībā.
Vienlaikus Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka testu nepieciešamību pamato fakts, ka Latvijā pašlaik ir viens no zemākajiem vakcinācijas līmeņiem visā Eiropas Savienībā (ES).
"Neērtības nenoliedzami ir, bet, salīdzinot tās ar neērtībām visiem, mācoties neklātienē, man liekas, ka tā tomēr ir pavisam cita situācija. Protams, mūsu mērķis ir un paliek, ka lielais vairums cilvēku būtu vakcinēti," teica Kariņš, kurš tāpat aicināja veselības nozares pārstāvjus iepazīstināt ar iespējamu mērķi Latvijas vakcinācijas aptveres nodrošināšanai, lai atceltu Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus.
LETA jau ziņoja, ka "MFD laboratorija", kas līdz šim saņēmusi visvairāk kritikas no izglītības iestādēm par neizdarībām Covid-19 testēšanā, aizvien tiks izmantota skolēnu pārbaudēs, jo citiem testēšanas pakalpojumu sniedzējiem nav tādas kapacitātes, lai viņiem varētu pārdalītu MFD uzticēto darbu daļu, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka lūgs Veselības ministrijai izvērtēt un noteikt testēšanas jaudu objektīvu kopējo kapacitāti, jo, viņaprāt, šobrīd izskatās, ka sistēma to nevar "pavilkt". Tāpat komisijas vadītājs lūgs vērtēt "objektīvo vajadzību" nodrošināt visu skolēnu testēšanu.
Komisijā pie šī jautājuma nolemts atgriezties nākamajā nedēļā.
Pavļuts skaidroja, ka plaši dzirdēti ir aicinājumi pārdalīt laboratorijām iedalīto darbu apjomus, "bet pie esošā testu apjoma to gluži vienkārši nav iespējams izdarīt, jo pārējās trīs laboratorijas papildu apjomu apstrādāt nevar", proti, tādā gadījumā būtu sākumā būtiski jāpārskata testēšanas principi, ko arī ieplānots darīt. Kļūmes, pēc viņa sacītā, ir bijušas arī citām laboratorijām, taču ministrs neslēpa, ka sūdzību skaits par "MFD laboratorijas" pakalpojumiem ir ar "ļoti lielu atrāvienu visvairāk".
"Kolēģi, es domāju, ka visiem ir redzams, ka konkrētā laboratorija pie esošajiem apjomiem nespēj nodrošināt pienācīgu servisu. Mēs to ņemsim vērā pie turpmākā testēšanas algoritma," sacīja politiķis, piebilstot, ka Veselības ministrija tiksies ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai kopā rastu priekšlikumus procesa pilnveidei. Šos priekšlikumus valdībā varētu skatīt nākamajā nedēļā.
Arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka šobrīd procesa veiksmīgākai norisei trūkst laboratoriju kapacitātes, tāpēc IZM piedāvājusi samazināt testēšanas apjomus un mainīt pieeju, lai mazinātu uz izglītības iestādēm uzlikto slogu. "Ja šāds papildu slogs turpināsies, pavisam noteikti mēs no IZM neizslēdzam nepieciešamību, ka būs jāvēršas valdībā ar papildu līdzekļu pieprasījumu saistībā ar šo nestandarta situāciju, kas skolām ir jāpieredz," piebilda ministre.
"MFD laboratorija" ir saņēmusi kritiku par nespēju laicīgi un gana kvalitatīvi nodrošināt testēšanas pakalpojumu skolās. Augusta beigās šajā sakarā "MFD Veselības grupas" pārstāvis Helmuts Bēķis iestādes vārdā izplatīja atvainošanos par sagādātajām neērtībām.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "MFD Veselības grupu" pārvalda SIA "Dziedniecība", kuras apgrozījums 2019.gadā bija 13,8 miljoni eiro, bet peļņa - 0,9 miljoni eiro. "Dziedniecības" īpašnieki ir Natālija Točiļenko - 35,61%, Aleksandrs Točiļenko - 35,61%, Gaļina Muračkovska - 22,48%, bet 6,29% "Dziedniecības" kapitāldaļu pieder SIA "Veselības korporācija", kuras īpašnieks arī ir Aleksandrs Točiļenko.