Šādu nostāju Muižniece pauda pēc tam, kad prokurore bija nolasījusi viņai celto apsūdzību. Papildus tam apsūdzētā vērsa tiesas uzmanību uz to, ka prokurore nav saņēmusi Saeimas akceptu viņas saukšanai pie kriminālatbildības, tāpēc Muižniecei vispār neesot saprotama šī procesa virzība.
Tiesa trešdien sāka izskatīt Muižnieces lietu pēc būtības un uz nopratināšanu bija uzaicinājusi astoņus lieciniekus - pārsvarā 10.Saeimas deputātus, ar kuriem Muižniece kopā strādājusi.
Pirmais liecināja 10.Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V), kurš pastāstīja, ka kādā 2011.gada janvāra vidū notikušā komisijas sēdē aktualizējies jautājums, kāpēc Saeimā vēl nav izskatīts Krimināllikuma (KL) grozījumu projekts par sankcijām saistībā ar nelikumīgu politisko partiju finansēšanu.
Vēlāk Loskutova kolēģe, toreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) apskatījusi savas priekšgājējas - 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Muižnieces - parakstīto komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu un sapratusi, ka tajā atspoguļotā informācija neatbilst patiesībai. Proti, faktiski komisijas sēdē septiņi deputāti bija balsojuši par KL grozījumu projekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, un tikai viens deputāts šajā balsojumā bija atturējies, taču protokolā bija ierakstīts, ka grozījumu projekts jāpilnveido, tāpēc to it kā nolemts nevirzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Trešdien tiesā liecināja arī pati Čepāne, kuras liecības lielā mērā saskanēja ar Loskutova teikto. Viņa pastāstīja, ka par Muižnieces, iespējams, noziedzīgajām darbībām uzzinājusi 2011.gada februāra sākumā, kad nācies aktualizēt jautājumu par 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdē skatītā KL grozījumu projekta virzību.
Lai gan likumprojekta tālāko virzību komisijas deputāti bija atbalstījuši, protokols vēstīja par pavisam ko citu, sacīja Čepāne. Konstatējot šīs nesakritības, viņa lūgusi paskaidrojumus komisijas konsultantēm, kuras izstāstījušas, ka pēc 2009.gada 1.septembra sēdes sagatavojušas parakstīšanai protokolu, taču Muižniece atteikusies to parakstīt. Saskaņā ar konsultantu sniegtajiem paskaidrojumiem Čepānei, Muižniece ar savu roku izsvītrojusi fragmentu no neparakstītā protokola projekta un šī fragmenta vietā ierakstījusi pavisam ko citu.
Pašas komisijas konsultantes trešdien tiesā nopratinātas vēl netika, viņas paredzēts uzklausīt ceturtdien, 6.septembrī, kad kopumā uz tiesu aicināti 13 liecinieki.
Muižniece trešdien pirms tiesas sēdes žurnālistiem sacīja, ka nesniegšot nekādus publiskus komentārus sakarā ar izskatāmo lietu. Arī viņas advokāte Guna Kaminska un prokurore, kura lietā uztur valsts apsūdzību, no komentāriem atteicās.
Muižnieces krimināllietu izskata Centra rajona tiesas tiesnese Vija Siliniece, un iztiesāšanu iecerēts pabeigt līdz 10.septembrim.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Muižnieces krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva šā gada 25.janvārī.
2011.gada decembra vidū Muižniecei uzrādīta apsūdzība par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.
Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Prokuratūra jau pērn oktobra sākumā lūdza izdot Muižnieci kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra uzskatīja, ka Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai nepieciešams arī Saeimas akcepts. Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Jau ziņots, ka kriminālprocesu pret Muižnieci pērn 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Loskutova iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.
Pēc Loskutova teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, - Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā protokola viltošanā noraidījusi un nosaukusi tos par politiskajām intrigām.
Par to, vai Muižniece ir vai nav viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu, būs jāizlemj tiesai.
Patlaban Muižnieces ST tiesneša pilnvaras ir apturētas.