Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Deviņus mēnešus pēc Latvijas Universitātes vēlēšanām amatā stājas līdzšinējais rektors

Muižnieks LU oficiāli uz otro termiņu

Laikā, kad faktiski visi Ministru kabineta lēmumi vērsti uz situācijas normalizēšanu valstī saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, šonedēļ valdība pieņēma arī kādu ar to nesaistītu lēmumu. Proti, Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā tika apstiprināts Indriķis Muižnieks. Šo lēmumu ministri pieņēma attālinātā valdības sēdē un bez diskusijām, lai arī iepriekš skandāls saistībā ar LU rektora iecelšanu tika minēts kā iemesls, lai prasītu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) atkāpšanos.

Mužnieks Dienai skaidro, ka sācis strādāt par rektora pienākumu izpildītāju jau no 11. marta. Šajā dienā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru tā atzina par prettiesisku valdības pagājušā gada augusta rīkojumu Muižnieku neapstiprināt rektora amatā. "Šobrīd ārkārtējā situācija ir sākusies faktiski līdz ar darba sākšanu kā pienākumu izpildītājam. (..) Es ceru, ka agrāk vai vēlāk mēs tiksim ar to galā, bet šobrīd prioritāte, protams, ir, lai studenti varētu pabeigt mācības un neapstātos zinātniskie projekti," saka Muižnieks. Viņš arī atzīst, ka izjūt milzīgu gandarījumu, ka "tas beidzot ir noticis un universitātes viedoklis ir ņemts vērā".

Pirmo reizi LU rektora amatā Muižnieks tika apstiprināts 2015. gada 4. augustā. Viņš kandidēja arī uz otro termiņu, un pēc vēlēšanām 2019. gada 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks saņēma 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa konkurents uz amatu Gundars Bērziņš, tomēr abi bija savākuši mazāk nekā pusi balsu no kopumā 286 Satversmes dalībniekiem. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no viņiem, tomēr Satversmes sapulces priekšsēdētāja ieskatā uzvarējis ir Muižnieks. Vēlāk tika rīkots atkārtots balsojums, un arī šoreiz vairāk balsu saņēma Muižnieks.

Tomēr valdība 2019. gada augusta beigās, lemjot par rektora apstiprināšanu amatā, Muižnieku tajā tomēr neapstiprināja. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā rektora vēlēšanās tika pārkāpta likumos noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Muižnieks vēlāk tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu, kā pagaidu noregulējumu prasīja noteikt aizliegumu ievēlēt jaunu rektoru. Pagājušā gada 30. septembrī tiesa apturēja Ministra kabineta lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks. 

Tomēr vēlāk valdība attiecīgo tiesas nolēmumu pārsūdzēja. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, bet atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. No 1. decembra par rektora vietas izpildītāju tika iecelts Straube. 10. februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla valdības pērnā gada rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts amatā.

Šis spriedums mēneša laikā netika pārsūdzēts un stājās spēkā.

Top komentāri

interesanti
i
Un kā ir neoficiāli?
jānis
j
Labi gan, ka bijušie komunisti un čekisti var strādāt tādās kā LU un arī citās, bez viņiem jau studenti galīgi neko. Veiksmi!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas