Mūrniece apgalvoja, ka Latvijā ir neproporcionāli liela krievu valodas un Krievijas mediju pārstāvniecība. Politiķe pauda viedokli, ka to apzinās aizvien lielāka vēlētāju daļa, kas pieprasīs, lai politiķi šo disproporciju novērš. Situācija, kāda patlaban izveidojusies Latvijas mediju telpā, pēc Mūrnieces teiktā, ir "kliedzoša un dramatiska", kas nav raksturīga nevienai citai Eiropas Savienības valstij.
Deputāte Mūrniece arī apgalvoja, ka Latvijas informatīvā telpa ir vārga un mazāka par valsts robežām, turklāt tai ir jāsastopas ar masveida Krievijas mediju ietekmi.
Mūrniece arī pastāstīja, ka Igaunijā iedzīvotāji var skatīties septiņus bezmaksas televīzijas kanālus, Lietuvā - pat 11, bet Latvijā - tikai četrus, divi no kuriem draudēja aiziet no bezmaksas apraides.
Diskusijas dalībnieki izteica daudz pretenziju par, viņuprāt, nekvalitatīvo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu saturu. Tika pārmests, ka LTV pārāk lielu uzmanību velta, piemēram, homoseksuālisma problēmām, alternatīviem ģimenes modeļiem, bet novārtā tiek atstātas tradicionālās ģimenes vērtības un tradicionālā latviešu kultūra. Konkrēti pārmetumi LTV tika izteikti arī par nevēlēšanos atspoguļot tādas nacionālas, patriotiskas akcijas kā lāpu gājieni un studentu korporāciju gājieni valsts svētkos.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns ieteica diskusijas dalībniekiem, kas nav apmierināti ar sabiedrisko mediju darbību, rakstīt sūdzības to vadībai, jo NEPLP locekļiem neesot tiesību pēc savas iniciatīvas iejaukties to darbībā.