Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Mūzikas skolas meklē izeju no krīzes

Kvalitātes zudums un nevienlīdzīgas izglītības iespējas bērniem ir tikai dažas sekas, kas radušās Latvijas mūzikas skolās pēc krīzes laikā veiktajām izmaiņām. Patlaban tiek gaidīta aktīva rīcība no Kultūras ministrijas (KM), lai situāciju uzlabotu, tomēr, pēc nozares pārstāvju domām, solījumi nepārtop darbos, trešdien raksta laikraksts Diena

Maltas mūzikas skolā jau vairākus gadus klavierspēli un citas mācību programmas var apgūt četros gados. Lai gan ierasti mācību ilgums mūzikas skolās ir seši līdz astoņi gadi, tomēr četrgadīgā programma bijis krīzes laika risinājums. Maltas mūzikas skolas direktors Normunds Štekels gan Dienai atzīst, ka četros gados nav iespējams iegūt profesionālo izglītību, jo trūkst kvalitātes, tomēr citas izvēles nav bijis. "Tā kā krīzes laikā mums nebija finansējuma, bijām spiesti īstenot četrgadīgās programmas, jo citādi finansējums netiktu piešķirts vispār. Šīs programmas bija glābējriņķis, ko nevajadzēja īstenot," sacīja Štekels. No septembra gan Maltas mūzikas skolā atkal tiks īstenotas standarta mācību programmas. Kā paskaidroja skolas direktors, beidzot izdevies papildu finansējumu saņemt no pašvaldības. Citās mūzikas skolās, kur pašvaldība nevar palīdzēt, joprojām gan būs jāsamierinās ar īso programmu.

Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks Dienai skaidroja, ka absurdā situācija jau vairākus gadus izveidojusies finansējuma trūkuma dēļ. Krīzes laikā finansējums tika krasi samazināts. Tā vietā, lai finansējumu pakāpeniski atgūtu, 2011. gadā tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros, samazinot uz papīra izglītības programmu izmaksas, tika pamatota nepietiekamā finansējuma leģitimitāte. Radušos situāciju Broks salīdzina ar iepirkšanos - ejot uz veikalu, mēs zinām, ka desa maksā divus eiro, bet noteikumos tika ierakstīts, ka tikai vienu. Rezultātā tiek nodrošināti vien apmēram 60 līdz 70% no vajadzīgā finansējuma. Tālāk viss ir atkarīgs no pašvaldībām - ja pašvaldība var piešķirt papildu līdzekļus, izglītības programmas mūzikas skolās tiek īstenotas pilnvērtīgi un kvalitatīvi, bet, ja pašvaldībai naudas nav, cieš bērni, stāstīja Broks. Viņš paskaidroja, ka tiek samazināts kontaktstundu skaits, bērni apvienoti lielākās grupās vai kāds mācību priekšmets vispār netiek mācīts.

Plašāk lasiet Annas Bērziņas rakstā Mūzikas skolas meklē izeju no krīzes trešdienas, 22.janvāra, laikraksta Diena 7.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas