Aijo laikrakstam Vesti stāstījis, ka laikā, kamēr viņš Latvijā atradies ieslodzījumā, viņam "piešķirta Doņeckas tautas republikas pilsonība, līdz ar to tagad esmu gan Latvijas, gan Jaunkrievijas pilsonis". Pēc iznākšanas no cietuma tiesībsargi kādu laiku Aijo cītīgi kontrolējuši, tad pārbaudes atslābušas un viņš aizbēdzis - vispirms ar autostopiem aizbraucis līdz Tallinai, tad ar prāmi nokļuvis Somijā, no kuras ar autobusu brīvi esot iekļuvis Krievijā. Tālāk nacionālboļševiks devies uz Krievijas dienvidiem.
Nacionālboļševiks solījis "kaut kad vēlāk" tiesā Latvijā pierādīt savu nevainību izvirzītajās apsūdzībās, bet pašlaik viņam bijis steidzami jādodas palīgā Jaunkrievijas tautai, tāpēc viņš iesaistījies Luhanskas tautas republikas armijā, ar kuru parakstīts līgums uz gadu. Aijo esot ieskaitīts motorizētajā strēlnieku brigādē, taču pagaidām viņš veikšot "militāri politisko darbu" - rakstīšot rakstiņus vietējai avīzei. Nākotnē gan viņš domājot iesaistīties "aktīvajā dienestā", taču tam vēl nepieciešams iziet apmācības. "Tagad mani kailām rokām nepaņems," lielījies Aijo.
Aijo skaidrojis, ka Latvijā viņš neesot varējis palikt arī tāpēc, ka visu laiku ticis kontrolēts no Drošības policijas puses un nav varējis atrast darbu, bet "Jaunkrievijā" viņš vismaz esot vajadzīgs.
Kā ziņots, 2014.gada oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā nacionālboļševiks Aijo apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais dažādās tīmekļa vietnēs ievietoja savus paustos izteikumus, kā arī izplatīja materiālus, aicinot vardarbīgi gāzt pastāvošo varu Latvijā un likvidēt Latvijas valstisko neatkarību, kā arī vairākkārtīgi aicinājis graut Latvijas teritoriālo vienotību. Apsūdzētā vīrieša publiskie aicinājumi, kas vērsti uz valsts suverenitātes, neatkarības un teritoriālās vienotības iznīcināšanu, ir pretrunā ar mūsdienu būtiskākajiem starptautisko tiesību principiem, norādījusi prokuratūra.