Konsultāciju laikā NATO delegācija augstu novērtēja Latvijas aizsardzības plānošanas procesu. Sarunas laikā eksperti uzteica Latvijas sasniegto, aizsardzībai atvēlot 2% no iekšzemes kopprodukta, tostarp vairāk nekā 20% no aizsardzības budžeta veltot ekipējuma iegādei. NATO puse atzīmēja, ka arī turpmāk būtiski investēt aizsardzības spēju attīstībā, veicot efektīvu izlietojumu un ieguldījumu prioritārajās spēju attīstības jomās, atbilstoši noteiktajai NATO aizsardzības izdevumu definīcijai.
NATO pārstāvji uzteica Latvijas pusi par paveikto, uzņemot Kanādas vadīto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kā arī par veiktajām investīcijām uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā, izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru un risinot citus jautājumus, kas saistīti ar sabiedroto spēku izvietošanu Latvijā.
NATO atzinīgi vērtē Latvijas visaptverošo pieeju aizsardzības un drošības jautājumiem un spēju iesaistīt nepieciešamās valsts pārvaldes struktūrvienības. Būtiski, ka Latvijas puse ir izstrādājusi nepieciešamos normatīvos aktus un plānotās civilās aizsardzības procedūras tiek nostiprinātas nacionālā līmenī, organizējot mācību izspēles.
Tāpat NATO uzteica valsts institūciju paveikto visaptverošās valsts aizsardzības jomas attīstībā, vienlaikus aicinot pilnveidot institūciju izpratni par nepieciešamo iesaisti civilās gatavības nodrošināšanā.
NATO konsultācijas Latvijas pusi pārstāvēja militārie un civilie eksperti no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Ekonomikas, Zemkopības un Satiksmes ministrijām, kā arī no Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, pārrunājot sauszemes, jūras, gaisa, stabilizācijas un atjaunošanas, atbalstošo spēju, kā arī civilās gatavības jautājumus.
NATO spēju attīstības mērķu ieviešanas izvērtēšana ir NATO aizsardzības plānošanas procesa piektais solis, kurš tiek atkārtots reizi divos gados.
purkšķis
Jācer
Latviešu NATO strēlnieks