Bail
mēģināt
Dace
ienākumu deklarāciju iesniedza tad, kad to vēl nebija iespējas
izdarīt elektroniski. Viņa procesu raksturo kā sarežģītu. Pēc
tam kad sieviete aizpildīja deklarāciju, atklājās, ka viņas dati
nesakrīt ar VID datiem, nācās to labot. "Bija liela noņemšanās,
un patlaban domāju, vai šogad vispār iesniegt. Tagad to var
izdarīt elektroniski, vajadzētu būt vieglāk, bet ir bažas, ka
atkal kaut kas var nesakrist un beigās vēl dabūšu piemaksāt," saka Dace, pieminot sava vīra pieredzi, kam pēc deklarācijas
iesniegšanas nācās vēl piemaksāt. "Cik atceros, iemesls bija
tāds, ka viņš strādāja divās darbavietās un kļūdas dēļ
abās tika rēķināts neapliekamais minimums. Beigās tas viņam
bija jāatmaksā."
Ilzei
ir gaišākas atmiņas par šo procesu. Viņa deklarāciju aizpildīja
Cēsīs un atceras savu pozitīvo pieredzi: "Pieļauju, ka viņiem
ar tām deklarācijām nāk cilvēku bari. Es to darīju pirmo reizi,
nezināju, kā aizpildīt. VID puisis man diktēja priekšā, ko
rakstīt. Vairākiem čekiem par medicīnas pakalpojumiem jau bija
padzisuši cipari, viņš tos neatmeta atpakaļ, bet cītīgi
mēģināja saprast, kādas summas ir minētas." Ilze saka, ka nauda
atmaksāta jau pēc diviem mēnešiem.
Greiza
sistēma
Tie,
kuriem process licies sarežģīts, saka - sistēma ir pavisam
greiza. To uzsver arī Nodokļu maksātāju biedrības pārstāvis
Ivars Jakovels. Viņš saka, ka sistēma mazina iedzīvotāju
iespējas atgūt pārmaksātos nodokļus un tādā veidā papildina
valsts budžeta ieņēmumus.
"Tā
vietā, lai VID automātiski saņemtu informāciju no konkrētā
pakalpojuma sniedzēja par nodokļu pārmaksas gadījumu,
iedzīvotājiem nepieciešams vesela gada garumā krāt čekus un
stingrās uzskaites kvītis, ko pēcāk nepieciešams grāmatvediski
pareizi apkopot un iesniegt VID nodaļā. Gada laikā šos rēķinus
ir ne tikai apgrūtinoši pasargāt no vienkāršas pazušanas, bet
drukātā informācija uz daļas čeku vienkārši izbalē, līdz to
ir gandrīz neiespējami nolasīt," secina I. Jakovels.
Pat
par laulātajiem
VID
pārstāve Evita Teice Mamaja atgādina, ka pārmaksāto iedzīvotāju
ienākuma nodokli var iegūt, ja konkrētajā gadā ir gūti
apliekamie ienākumi un maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un
ja taksācijas gada laikā cilvēkam nav piemērots viss ar likumu
noteiktais gada neapliekamais minimums. Pērn tie bija 900 eiro.
Tāpat ir jāsaprot, vai personai taksācijas gada laikā nav
noteikti atvieglojumi par apgādībā esošām personām vai papildu
atvieglojums invalīdiem, politiski represētajiem vai nacionālās
pretošanās kustības darbiniekiem.
Runājot par apgādībā esošām personām, nupat publiskajā telpā pavīdējis jautājums, vai laulātajam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumu, ja viņa dzīvesbiedrs ir bez darba. Izrādās, arī tas ir iespējams. Saņemt atvieglojumus var arī tad, ja gada laikā bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tāpat - par veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Uz pārmaksāto nodokļu atmaksu var pretendēt arī tad, ja veikti ziedojumi, dāvinājumi, iemaksas privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi.
Jāpiebilst, ka visus šos attaisnotos izdevumus var piemērot tikai tiem iedzīvotājiem, kas taksācijas gada laikā maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli. Piemēram, nauda iet secen tiem, kam vienīgā darbavieta ir bijusi mikrouzņēmumā.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Nauda, kas pazūd slinkuma dēļ lasiet pirmdienas, 26.janvāra laikrakstā Diena!