I.Ķiece skaidroja: "Komisija, kura strādās pie šī jautājuma, vēl nav izveidota. Pieļaujam, ka cilvēku interese, lai noskaidrotu šo jautājumu, varētu būt liela. Desmit gadu laikā manā praksē ir bijuši divi gadījumi, kad personas prasīja par sevi datus saistībā ar ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, jo tolaik paudušas pretpadomju idejas. Taču Latvijā ir vēl arī citas psihiatriskās slimnīcas."I.Ķiece arī atzina, ka šo cilvēku ekspertīze būs ļoti sarežģīta. "Pēc savas būtības tā būs juridiski - psihiatriska ekspertīze. Komisijai būs jāvadās vienīgi un tikai no tās medicīniskās dokumentācijas, kas būs tās rīcībā. Cik daudz būs informācijas šajās slimības vēsturēs un ambulatorajās kartēs, to patlaban nevar pateikt. Ļoti ceram uz prokuratūras atbalstu, ar kuru komisija strādās kopā. Prokuratūras atbalsts būs ļoti nozīmīgs nepieciešamās informācijas iegūšanā, lai varētu sekmīgi strādāt un pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu."I.Ķiece atzina, ka psihiatri Saeimas pieņemto lēmumu vērtē ļoti pozitīvi, jo "beidzot tiks risināts šo cilvēku statuss ne tikai juridiskā, bet arī morālā aspektā. Nav pieļaujams, ka psihiatrija tiktu izmantota kā varas instruments. Ir jālabo pieļauta netaisnība, lai cilvēks šodien nebaidītos meklēt psihiatrijas palīdzību, kad tā viņam ir nepieciešama."
Nav datu, cik Latvijas iedzīvotāju padomju gados nepamatoti ievietoti psihiatriskajās slimnīcās
Saeima ir pieņēmusi likumu, kas paredz padomju gados psihiatriskajās slimnīcās nepamatoti ievietotu cilvēku reabilitāciju, taču Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram nav pat aptuvenu datu, cik daudz šādu cilvēku varētu būt, portālam Diena.lv atzina, centra Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.