Neiroloģisko saslimšanu skaits visā pasaulē pieaug. Prognozes par to izplatību liecina, ka jau 2030. gadā 13% no visām slimībām būs neiroloģiskas, tāpēc tās ir jāatpazīst un jāārstē savlaicīgi. Diemžēl nereti tās netiek laikus atpazītas un diagnozi pacients uzzina novēloti. Tas attiecas arī uz migrēnu, demences sindromu, Pārkinsona saslimšanu.
Sociālās aprūpes problēmas
Viena no neiroloģiskajām saslimšanām ir demence, kas tiek novērota arī jaunākās vecuma grupās. Slimības progresēšana rada drošības riskus pacientiem, īpaši, dzīvojot vieniem, bet ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centriem (SAC) trūkst kapacitātes – gaidīšanas laiks uz pakalpojumu sasniedz līdz vienam gadam, un demences pacientu skaits SAC pieaudzis par aptuveni 10%, situāciju Veselības ministrijas prezentācijā ieskicē Veselības departamenta direktore Sanita Janka, norādot, ka efektīva demences patoģenētiskā terapija pieejama tikai ar acetilholīnesterāzes inhibitoriem.
Attiecībā uz migrēnu – tās pareizu ārstēšanu nereti aizkavē uzskats, ka tās ir parastas galvassāpes. Jāņem vērā, ka migrēna ir heterogēna slimība – tas, kas der vienam pacientam, citam var būt neefektīvs. Neskatoties uz migrēnas izplatību un ietekmi uz cilvēku darbaspējām, pētījumu finansējums vēsturiski ir bijis nepietiekams, atzīst VM. Arī piešķirtais finansējums algoloģijā un neiroloģijā nav pietiekams. Algoloģijā pēdējo divu gadu laikā pieaug gan ambulatoro
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40