Jau sešus gadus esam abu organizāciju pilntiesīgi biedri un baudām to sniegtos labumus gan ekonomikas attīstības (atvērts tirgus un struktūrfondu atbalsts), gan militārās drošības ziņā. Varētu teikt, ka mūsu neatkarība ir kļuvusi stiprāka, kopš esam šo organizāciju biedri, - Latvija ir lielākā drošībā un pasaules lielākās ekonomikas daļa.
Iestājoties pasaules finanšu un ekonomikas krīzei, esam pieredzējuši, ka mūsu labklājība ir atkarīga ne tikai no pašu centieniem, bet arī no mūsu sabiedroto veiksmēm un neveiksmēm. Redzot, ka notikumi tālajā Amerikā, Grieķijā vai Itālijā mūs var ļoti ietekmēt, mēs izjūtam «savienoto trauku» principu, kas saista visas pasaules ekonomiku. Lai mūsu tautsaimniecība zeltu un plauktu, ir vajadzīgs arī, lai mūsu sabiedrotajiem klātos labi.
ES iekšienē pēdējā gada laikā lielākās raizes ir izraisījusi eiro valūtas stabilitāte, kas cieši saistīta ar eirozonu valstu lielajiem parādiem, īpaši Īrijas, Spānijas, Grieķijas un Itālijas. Visas šīs valstis dzīvo uz parāda (un ne tikai šīs valstis), kas nozīmē, ka tām ir pastāvīgi jāaizņemas nauda, lai segtu sava budžeta deficītu. Krīzes rezultātā finanšu tirgi ir kļuvuši ļoti skeptiski, vai Dienvideiropas valstis vispār jebkad spēs atdot savu parādu. Tāpēc šīm valstīm ir strauji augušas procentu likmes, ko tirgus no tām prasa par naudas aizdevumu. Tas nozīmē, ka ik gadus šo valstu nodokļu maksātāji maksā milzu summas parādu apkalpošanai. Tā ir nauda, kas nevar tikt izmantota ne viņu ekonomikas attīstībai, ne sociālās palīdzības sistēmas uzlabošanai. Tie ir lieli procentu maksājumi, kas ik mēnesi aiziet starptautiskajiem aizdevējiem. Jo mazāk uzticības valstij, jo vairāk tās iedzīvotājiem ar nodokļiem ir jāmaksā procentos.
Latvijas gadījumā mēs ik gadu maksājam lielas summas par valdības parāda procentiem. Pirms krīzes iestāšanās 2007. gadā ik gadu maksājām ap 50 milj. latu par aizdevumu procentiem. Toreiz valdības parāds bija zem 10% no IKP. Šogad mēs maksājam ap 250 milj. latu par aizdevumu procentiem, bet 2012. gadā šī summa būs ap 300 milj. latu. Kopš krīzes iestāšanās mūsu valdības parāds ir pieaudzis līdz apmēram 40% no IKP. Kaut šķietami daudz, tas tomēr ir krietni mazāks nekā Vācijas vai Francijas parāds (ap 80% no IKP), Itālijas parāds (ap 120% no IKP) vai Grieķijas parāds (vairāk nekā 160% no IKP).
Lai mūsu tautsaimniecība varētu attīstīties, mums kā valstij ir svarīgi, lai valdība varētu aizņemties naudu par iespējami zemākiem procentiem. Katrs procentpunkta pieaugums aizdevumam mums kopā izmaksā desmitiem miljonu latu, kas faktiski tiek atņemti tautsaimniecības attīstībai. Ir labi apzināties, ka starptautisko tirgu uzticības dēļ mūsu procentu likmes ir samaksājamas. Kad valdība varēs sākt veidot budžetu ar pārpalikumu, mēs arī reāli spēsim savu parādu pakāpeniski atmaksāt. Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Līdz tam laikam un arī pēc tam, kad sāksim samazināt savu parādu nastu, valdībai būs jāturpina rast finansējumu pasaules finanšu tirgos, lai apkalpotu mūsu deficītu.
No tā var secināt, ka mūsu valsts interesēs ir noturēt valdības aizņēmumu procentus maksimāli zemus. Lai to panāktu, mums jānotur finanšu tirgus uzticība. Tas ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet visām ES valstīm. ES līmenī ir pieņemta finanšu pārvaldības likumdošana, kas pastiprināti uzrauga ES dalībvalstu budžeta deficītu un ekonomikas stabilitātes rādītājus. Doma ir elementāra - nodrošinot visu ES valstu budžetu disciplīnu, mēs palielināsim finanšu tirgus uzticību un pazemināsim aizņēmumu procentus nodokļu maksātājiem.
Latvijai ir ļoti svarīgi pārņemt šo ES likumdošanu. To darot, mēs, protams, zināmā mērā zaudējam savu finansiālo neatkarību, konkrēti, mūsu valdība zaudē tiesības izšķērdēt nodokļu maksātāju naudu. Taču ieguvums no šādas likumdošanas mums ir ļoti nozīmīgs: finanšu tirgus uzticība. Saprotot, ka mūsu valdība gribēdama vairs nevarēs nākotnē dzīvot izšķērdīgi, izraisot jaunas vietējās krīzes, ieguldīt naudu Latvijā kļūs aizvien drošāk. Un tas nozīmē zemākas aizņēmumu procentu likmes un mazāku slogu nodokļu maksātāju pleciem.
Ir jāatceras, ka pasaules ekonomika ir cieši saistīta. Gribot negribot mūsu labklājība aizvien vairāk būs atkarīga arī no tā, kā klājas mūsu partneriem. Taču tikpat svarīgi ir saprast, ka mūsu neatkarība ir jānodrošina ne tikai militārajā, bet arī ekonomiskajā ziņā. Lai stiprinātu valsts ekonomikas attīstību nākotnē, mums ir jānodrošina zemi aizdevumu procenti kā bāze mūsu ekonomikai. Veids, kā to darīt, - pievienoties ES kopējam budžeta uzraudzības procesam.