Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Nenodarīt pāri bērnam savu paradumu dēļ

Arvien biežāk tiek uzsvērts, cik būtiskas ir cilvēka tiesības uz vārda un izvēles brīvību. Taču jāatzīst, ka ir diezgan grūti izmantot savas tiesības uz šīm brīvībām, kad vēl neesi iemācījies runāt. Tāpēc pirmās izvēles bērna vietā izdara vecāki, pakļaujot bērnus bīstamībai, ko izraisa reliģiskie rituāli, veģetārisms u. c. "Vecāki ar savu bērnu nevar darīt, ko vien viņi grib," uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Ik gadu ziemā Latvijas pareizticīgo baznīca svin Kunga Kristīšanas svētkus, kuru laikā notiek Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Rīgā pēc šī rituāla kopā sanākušie ticīgie gremdējas iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Daugavas ūdens šajā laikā ir ne vien iesvētīts, bet atbilstoši gadalaikam arī ledusauksts. Pūlī starp dažādu vecumu vīriešiem un sievietēm redzami arī puskaili zīdaiņi, kuri līdz ar vecākiem piedalās rituālā. Rieksta-Riekstiņa pauž, ka šajā situācijā likums netiek pārkāpts - vecākam ir tiesības bērnu iesaistīt šādās darbībās.

"Vecāki tiek saukti pie atbildības tikai tajā brīdī, kad ar savu pārliecību viņi bērnam ir izraisījuši reālus veselības vai dzīvības draudus," atzīst Rieksta-Riekstiņa. Pediatre Dace Gardovska stāsta, ka iepriekšminētā situācija ir vērtējama divējādi: "Jā, tā ir liela stresa situācija, un tā var izraisīt kādas nepatīkamas sekas. Taču katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli ar ārstu. Ja bērns ir pilnībā vesels un rūdīts, tad aukstais ūdens viņam nenes ļaunumu." Gardovska atkārtoti uzsver, ka nevajadzētu pašam lemt par to, vai bērns ir vesels vai nē, jo ne visi slimību simptomi ir redzami ārēji. "Es būtu atturīga ar piekrišanu zīdaiņa pakļaušanai šādai procedūrai," sakāmo pabeidz Gardovska.

Veģetārietis pret paša gribu

"Dzīvnieks ir tavs draugs, nevis ēdiens", vēsta kādas reklāmas teksts. Ārstu pretrunīgi vērtētais veģetārisms nu jau sen nav svešs arī pie mums. Ir jauktas ģimenes, kurās veģetāru dzīvesveidu piekopj tikai viens pārstāvis, taču reizēm veģetāram dzīvesveidam pakļauta visa ģimene - arī bērni. "Mana attieksme pret to ir negatīva, augošam organismam ir nepieciešams daudzveidīgs uzturs, kuru ar augu valsts produktiem pilnīgi nodrošināt nevar,» stāsta D. Gardovska un turpina: "Par tādu dzīvesveidu bērnam var domāt tikai tad, kad bērns pats var pieņemt lēmumu un izvērtēt, ko viņš ēdīs un ko ne." Pediatre uzsver, ka veģetārs dzīvesveids bērnam var radīt nopietnus veselības traucējumus: "Mazasinība ir tieši saistīta ar veģetārismu. Mēs redzam slimus bērnus slimnīcā, kuru slimību cēlonis izrādās uzturs." Paši veģetārieši nereti ārstu iebildumus argumentē ar to, ka viss, kas atrodams gaļā, ir atrodams arī augos. To atspēko Gardovska: "Jāskatās, nevis cik dzelzs ir spinātu lapiņā, bet jābūt skaidram arī tam, ka no augiem dzelzs organismā uzsūcas daudz sliktāk nekā no gaļas [..] Par olbaltumvielām runājot - jā, tās var atrast riekstos, pupās, sojā, taču tad ir jāapēd tiešām liels daudzums šo produktu. Tādus daudzumus bērna organisms ne vienmēr spēj pārstrādāt." Runājot par vegānismu, kas nozīmē atteikšanos no visa, kam ir kāds sakars ar dzīvniekiem - olām, medus, piena u. c., pediatre ir kategoriska: "Vegānisms ir nepieņemams augošam bērnam." Gardovska atklāj, ka gan augu, gan dzīvnieku valsts produktos ir vielas, kuras organismam nav vajadzīgas, piemēram, salmonellas baktērijas, ko mēs parasti asociējam ar putnu olām, ir iespējams atrast arī saldētos dārzeņos.

Māmiņa Ilze (vārds mainīts) jau ilgu laiku pirms pirmās atvases ienākšanas ģimenē bijusi veģetāriete, taču grūtniecības laikā, pārkāpjot saviem uzskatiem, tomēr sākusi ēst gaļu, ko atkal pārtraukusi neilgi pēc dzemdībām. "Es nezināju, cik ļoti bīstami manam bērnam ir tas, ka es neēdu gaļu, taču, ja bija jebkāds risks, es biju gatava mainīties," stāsta Ilze. Viņa atklāj, ka ēdusi tikai putna un zivs gaļu, tādējādi pieturoties pie semiveģetārieša dzīvesveida. "Tagad, kad meitai ir trīs gadi, es redzu, ka viņa pati ne īpaši mīl ēst gaļu, tāpēc mūsu mājās praktiski to nelietojam, citādi ir, kad aizbraucam pie vecvecākiem," stāsta Ilze, apgalvojot, ka neredz nekādu seku tam, ka nu bērns uzturā saņem maz gaļas.

Tikai vienu glāzīti

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. panta pirmā puse nosaka to, ka bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu. Taču tā otrā daļa ir nedaudz pielaidīgāka - vecāki bērna klātbūtnē nedrīkst tikai smēķēt, par alkohola lietošanu bērna klātbūtnē ierobežojumu nav. L. Rieksta-Riekstiņa skaidro šīs situācijas tiesisko pusi: «Smēķēt bērna klātbūtnē nevar, jo tas rada tiešu fizisku apdraudējumu, bērns nevar izvairīties, ja mamma iet ar ratiņiem un smēķē. Ar alkohola lietošanu ir citādi.» L. Rieksta-Riekstiņa atzīst, ka par aizliegumu bērna klātbūtnē lietot alkoholu tiesiskajās institūcijas ne reizi pat nav diskutēts. Papildinot sakāmo, viņa uzsver, ka mūsu sabiedrība tam nav gatava, jo tas nozīmētu, ka, svinot svētkus ar bērniem, nedrīkstētu lietot alkoholu, kas nav apvienojams ar mūsu tradīcijām. Citādās domās ir psiholoģe Dace Caica: "Es uzskatu, ka tas būtu jāierobežo ar likumu, ja bērns regulāri redz, ka viņa klātbūtnē lieto alkoholu, kādas vērtības viņš iemācās? Neko labu augošam cilvēkam tas nedod. Taču diez vai kādreiz tādu likumu pieņems." Caica stāsta, ka alkohola lietošana bērna klātbūtnē nereti beidzas ar bērna iesaistīšanu procesā: "Nereti tiek iedots pagaršot vai, ja bērns ir lielāks, iedota vesela glāze alkohola ar vārdiem - nu tikai vienu glāzīti, lai labāk dzer manu acu priekšā nekā aiz stūra. Tādējādi vecāks izraisa neatgriezenisku procesu, bērns saņem atļauju - tagad drīkst." Kāds anonīms tēvs vecāku interneta forumā pauž savu viedokli šajā jautājumā: "Labāk daudzmaz kontrolēt, ko un cik izdzer, nevis sadzeras nezin ko un kādos daudzumos ar visām no tā izrietošajām sekām. Dzer un iedzers, tur tu neko neizdarīsi. Labāk uzticēties un iedot pagaršot, nekā turēt pie ķēdes, lai pēc tam noraujas un nodzeras. Man jau bērni lielāki, bet mēs atstājām bērnus ballēties vienus mājās vai ielīdām klusiņām savā istabā otrajā stāvā. Labāk lai iztrakojas mājās, negribēs apkārt pa klubiem tik ļoti blandīties, kur glāzē var sabērt da jebko un uzrauties uz citām nepatikšanām."

Māmiņu kluba TV raidījuma režisore Kristīne Jansone uzskata, ka šādām diskusijām nebūtu pamata, ja vecāki būtu izglītoti ģimenes jomā: "Es nevaru dabūt darbu bez izglītības, bet bez izglītības mierīgi varu būt mamma. Likumā nav teikts, ka vecākam jābūt izglītotam, taču, ja vecāki jau no bērna gaidīšanas brīža izglītotos par jautājumiem, kas saistīti ar mazuli, tad šādas diskusijas nerastos." Viņa uzsver, ka svarīgāka par principiem un uzskatiem dzīvē ir atbildība: "Ir viens likums un viena taisnība visiem. Mums jādarbojas likuma ietvaros un jāatceras, ka esam pirmie sava bērna skolotāji un uzņemamies visu atbildību par bērnu."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas