Pretinieki savukārt pauž, ka tas apdalīs seniorus un krietni ierobežos mediju pieejamību neredzīgajiem. «Vecākus ļaudis un neredzīgos nevar likt vienā katlā. Ja cilvēks ir neredzīgs, piedodiet, tas (televīzija) nav tas medijs,» kareivīgs ir NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants.
«Beidzot jāievieš Eiropas prakse. Mēs neesam nekādi dīvainīši Baltijas jūras krastā,» par NEPLP apņemšanos saka A. Dimants. Marta beigās padome nāca klajā ar plānu veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumā, lai atteiktos no filmu ieskaņošanas. Patlaban EPL likuma 28. panta 3. punkts noteic, ka «demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā». Savukārt NEPLP vēlas atteikties no filmu ieskaņošanas, kas nozīmē teksta runāšanu pa virsu oriģinālam, un tā vietā attīstīt subtitrēšanu. Izņēmums būtu bērnu radījumi, kurus atļautu dublēt jeb ierakstīt skaņu no jauna, līdzīgi kā šobrīd Latvijas kinoteātri to dara ar jaunākajai auditorijai paredzētajām animācijas filmām. Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova Dienai norāda, ka dublēšana nepieciešama arī tiem raidījumiem, kas paredzēti 1. vai 2. klašu skolēniem, jo šajā vecumā bērni vēl mēdzot boksterēt, un izsekot līdzi ekrānā notiekošajam būtu grūti.
NEPLP uzskata, ka šāda Eiropā izplatīta pieredze veicinātu svešvalodu apguvi, ļautu izbaudīt filmas oriģinālo ieskaņojumu, kā arī kliedētu krievu valodas priviliģēto stāvokli. «Mēs negribam samazināt krievu valodas īpatsvaru, bet dot iespēju arī citām valodām,» saka A. Dimants. Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka brīdina par pretējo. Lai nezaudētu auditoriju, kura nespēs sarast ar titriem, televīzijas vēl vairāk izvēlēsies produktus krievu valodā, ko saprot vairākums Latvijas iedzīvotāju.
Kaut arī tuvāko mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) kanālos redzamās filmas virszemes apraidē būs redzamas arī oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā un Lattelecom interaktīvajā TV šāda izvēles iespēja jau pastāv, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots trešdien pauda principiālu nostāju, ka latviešu valodai LTV1 būs skanēt mūžīgi mūžos. Tiesa, dienu iepriekš Lattelecom izplatītajā preses relīzē par jauno virszemes televīzijas iespēju viņš norāda, ka filmu rādīšana oriģinālvalodā ļauj izbaudīt aktiermeistarības nianses, kā arī uzlabot svešvalodas zināšanas. LTV runasvīrs Jānis Kalve skaidro, ka televīzija subtitrēšanu joprojām atbalsta, taču kā papildiespēju, nevis ieskaņošanas aizstājēju.
«Tā ir mākslas darba izpostīšana, kad es iebraucu Rīgā un redzu britu seriālu, kas ir ierunāts krievu valodā alkoholizētā balsī,» uzskata Zviedrijā strādājošā mediju eksperte Sandra Veinberga. Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis Andris Siliņš atzīst, ka viņš daudz labprātāk klausās filmas un raidījumus krievu valodā, nevis skatās uz subtitriem. «Veci cilvēki visu labāk uztver ar skaņu, nevis subtitriem, jo redze vairs nav tik laba,» viņš pauž.
NEPLP ierosinājuma kontekstā uztveres orgānu ierobežojumu dēļ medijos tika pretnostatītas divas sabiedrības grupas - nedzirdīgie un neredzīgie. «Mēs viennozīmīgi esam par to, lai būtu titri, jo nedzirdīgiem cilvēkiem tas ir vienīgais informācijas uztveres veids. Man ir ļoti žēl, ka neredzīgajiem ir pretējs viedoklis, jo mēs nedrīkstam konfliktēt,» pauž Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins. Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Locāns uzsver, ka nevēlās, lai neredzīgie tiktu konfrontēti ar nedzirdīgajiem, tomēr viņa pārstāvētajai grupai tas atņemtu jebkādu ārzemju informācijas uztveres iespēju televīzijā. A. Dimants, tāpat kā abu grupu pārstāvji, uzskata, ka šādi salīdzinājumi ir nekrietni, tomēr neredzīgo medijs esot radio.