Pagājušajā nedēļā mikroblogošanas vietnē Twitter NEPLP locekle jautāja, kā rīkoties, ja saņemti draudi par fizisku izrēķināšanos profesionālās darbības dēļ.
A.Cālīte-Dulevska savā tviterprofilā rakstīja, ka draudi bijuši mutiski un izteikti vēl diviem padomes locekļiem. Pēc sarunas ar NEPLP priekšsēdētāju Aināru Dimantu atklājas, ka tie bijuši Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.
I.Zviedris atklāj, kādēļ izteikti draudi: "Tie draudi bija balstīti uz to, ka mēs neesam iedevuši tās saucamās frekvences attiecīgajai stacijai."
Šī nav pirmā reize, kad komercraidoganizāciju un komercradiostaciju pārstāvji draud NEPLP biedriem, atzīst padomes locekļi, tomēr viņi izvairās tieši nosaukt konkrētu personu vārdus, kuri draudus izteikuši. A.Dimants uzsver, ka šo cilvēku uzvedība neliecina par augstu komunikācijas kultūru. "Mums vajadzētu mainīt acīmredzot komunikāciju. Varbūt palasiet vairāk Kārļa Skalbes pasakas par balto kaķīti, par kaķīša dzirnaviņām. To varētu ieteikt gan Poļa kungam, kā es saprotu, gan Šipkēviča kungam, kuri ir ļoti satraukti, tādi kā melnie runči gandrīz," radio sacīja A.Dimants.
Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics noliedz, ka būtu izteicis draudus. J.Šipkēvics norāda, ka radiostacija vēlas konstruktīvas sarunas un iznākumu, tomēr pašlaik nepamet sajūta, ka padome ir apjukusi un neizprot radio tirgus specifiku. "Man nekas nav pret šiem cilvēkiem, kurus vērtēju katru savā jomā par labu profesionāli, bet diemžēl konkrētajā lietā, kurā es esmu "izborējis" 22 gadus, tad varbūt, ka viņi varētu arī ieklausīties mediju veterānu spriedumos, kas ne vienmēr ir marasmatiski un nepareizi, un izklausās pēc draudiem. Tā tas nav. Es ceru, ka mēs sapratīsimies un sastrādāsimies," sacīja J.Šipkēvics. Latvijas Radio ar Eiropas Hitu Radio vadītāju Uģi Poli sazināties neizdevās.
A.Dimants stāsta, ka turpmāk līdzīgās situācijās padomei jārīkojas vienotāk un, iespējams, jāizplata oficiāls paziņojums par draudu izteikšanu.
Savukārt pārējie situācijā iesaistītie NEPLP locekļi ir krietni mierīgāki par satraukto A.Cālīti-Dulevsku. Dainis Mjartāns atzīst, ka ir grūti izvērtēt, vai šie draudi ir reāli un ņemami vērā: "Grūti ir pateikt, vai tas ir emocionālā uzplūdumā teikts, vai šie cilvēki, kas, šādi atnākot pie mums uz oficiālajām pārrunām, domā arī nopietni. Tas būtu jāprasa nozares pārstāvjiem, kas ir nākuši uz padomi un mēģinājuši mūs ietekmēt, sakot, ka mūs pieliks pie sienas vai mūs apraks, vai iznīcinās. Šādi epiteti bijuši regulāri dzirdami."
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Inta Brikše norāda, ka sabiedrība bieži vien publicēto materiālu tviterī uzņem pārāk nopietni, jo pie vainas ir, piemēram, nepareiza vārdu izvēle. Tomēr šis nav tāds gadījums. "Man šķiet, cilvēkiem jānovērtē konteksts. Tas konteksts ir - ja tu esi valsts amatpersona un ja pret tevi kāds izteicis draudus, kas attiecas tieši uz tavu valsts amatpersonas darbu, tad, manuprāt, nav jāčivina tviterī un jāprasa padomi, vai vismaz jāklausa visiem padomiem, kas ir tviterī doti. Tas ir, vēršanās policijā vai citās kādās tiesību aizsargājošajās organizācijās," radio norādīja I.Brikše.