Pirmais darba grupas piedāvātais scenārijs paredz, ka sabiedriskais medijs finansējumu saņems no valsts budžeta un dalības reklāmas tirgū. "Otrais scenārijs paredz aptuveni divu trīs gadu pārejas posmu, kura laikā valsts budžeta finansējuma un reklāmas ieņēmumu īpatsvars sabiedriskā medija finansējumā samazinās, bet pieaug sabiedrības līdzfinansējums un "intelektuālā reklāma vai sponsorings"," pastāstīja Blomniece.
Pēc Blomnieces teiktā, trešais scenārijs paredz, ka ilgtermiņā sabiedriskā medija finansējumu veido sabiedrības līdzfinansējums un "'intelektuālā reklāma". "Diskutējot par jaunajam sabiedriskajam medijam piemērotāko finansējuma modeli, darba grupa analizēja arī citu valstu modeļus," teica Blomniece.
Darba grupa konstatējusi, ka Latvijas sabiedriskā medija budžets uz vienu iedzīvotāju valstī gadā ir 11 eiro (7,7 lati). "Piemēram, Igaunijā sabiedriskā medija budžets uz vienu iedzīvotāju valstī gadā ir 22 eiro (15,4 lati), Skandināvijas valstīs - aptuveni 80 eiro (56 lati), Vācijā un Lielbritānijā - aptuveni 100 eiro (70 lati), bet Eiropas Savienības (ES) austrumu bloka valstīs - aptuveni 50 eiro (35 lati)," pastāstīja Blomniece.
Kā norādīja Blomniece, medija budžets ir atkarīgs no sabiedrības pasūtījuma apjomiem, tomēr, skatot makroekonomikas kontekstā, ideālais gada budžets būtu aptuveni 23 eiro (16,1 lats) uz vienu iedzīvotāju, kuru ir iespējams sasniegt tuvāko piecu gadu laikā. "Sabiedriskā medija budžeta avoti ES valstīs ir dažādi, tomēr dominē TV nodeva jeb sabiedrības līdzfinansējums un dalība reklāmas tirgū," teica Blomniece.
NEPLP pārstāve norādīja, ka Skandināvijas un lielajās ES valstīs TV nodeva ir aptuveni 200 eiro (140 lati) uz mājsaimniecību gadā, savukārt ES austrumu bloka dalībvalstīs TV nodevas apmērs ir aptuveni 60 eiro (42 lati) gadā. "Latvijā iespējamais līdzfinansējums par sabiedrisko mediju tiks skatīts kontekstā ar satura kvalitātes uzlabošanu, pakāpenisku pāreju no "uzbāzīgās" reklāmas tirgus uz "intelektuālo" reklāmu, izvērtējot dažādus scenārijus," pastāstīja Blomniece.
Blomniece norādīja, ka darba grupā atklāts palicis jautājums, kā šo mediju nodevu administrēt. "Ir vairāki iespējamie varianti, kuri jāizpēta, un tie būtu mediju nodevas administrēšana ar elektroenerģijas maksājumiem vai ar telekomunikāciju maksājumiem vai arī nosakot, ka ir speciāls valsts maksas pakalpojums," teica Blomniece. Blomniece arī pastāstīja, ka saskaņā ar darba grupas lēmumu auditorkompānija "KPMG", kas uzvarēja jaunā sabiedriskā medija finansējuma, pārvaldības un juridiskā modeļa izstrādes iepirkumā, sāk darbu pie jaunā sabiedriskā medija konsolidētā ieņēmumu un izmaksu, kā arī investīciju budžeta modeļa izstrādes. Nākamā darba grupas sanāksme plānota 23.oktobrī.
19.septembra darba grupā piedalījās Gints Grūbe (NEPLP), Gints Miķelsons (NEPLP), Jānis Siksnis (Latvijas Radio), Edgars Kots (Latvijas Televīzija), Ilze Bule (Finanšu ministrija), Edgars Voļskis (KPMG), Armine Movsisjana (KPMG) un Māra Bukovska (KPMG).
Kā ziņots, darba grupa darbojas jaunā sabiedriskā medija koncepcijas detalizācijas ietvaros. Jaunā medija koncepcijas detalizācija ilgs līdz šī gada decembrim un izmaksās 80 000 latu.