SM, pamatojot jaunā tīkla nepieciešamību un mērķi, norāda, ka jāpilnveido un precīzāk jānosaka iepriekš tā saucamā Valsts privātā elektronisko sakaru tīkla koncepts, kas sašaurināts līdz būtiskāko valsts iestāžu savstarpējai saziņai ārkārtas situācijās, lai nodrošinātu efektīvu krīzes gadījumu novēršanu.
Noteikumu projekts par šāda tīkla izveides nepieciešamību tika izsludināts jau pērnā gada augustā. Taču pret dokumentu būtiskus iebildumus pauda ne tikai nozares pārstāvji un organizācijas, bet arī ministrijas un Drošības policija. Pēc vairākām saskaņošanas sanāksmēm tapusi jauna noteikumu projekta redakcija. Tai pievienota arī izziņa par iepriekš izteiktajiem iebildumiem, taču uzņēmēju un nozares profesionāļu bažas tajā tikpat kā nav ņemtas vērā. Turklāt jaunās redakcijas saskaņošanai šoreiz atvēlētas vien dažas dienas.
"Ja šie noteikumi ir uzrakstīti uz četrām lapaspusēm, tad iebildumi no dažādu institūciju un organizāciju puses ir apmēram uz 124 lappusēm. Tas norāda, ka kaut kas nav īsti pareizi tajā sistēmā. Tāpēc viss, ko mēs lūdzam, ir uzsākt vēlreiz šo noteikumu projektu, iesaistīti visas puses un uzlikt to uz tādiem pamatiem, lai visiem būtu skaidrs, par ko un kas maksā, kāpēc," skaidrojot uzņēmēju satraukumu, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone.
Ministrijai gan neesot ne mazākās skaidrības, kādēļ privātajiem uzņēmējiem vispār ir kādi iebildumi pret jaunā tīkla izveidi, jo tas tos nekā neskarot. Tikmēr uzņēmēju organizācijas norāda – noteikumi ir pārāk neskaidri un neatbild uz būtiskiem jautājumiem.
"Tas ir ārkārtas tīkls, kurš strādā stundā "X". Viennozīmīgi – jā, tāda lieta ir nepieciešama, bet no šiem noteikumiem nevar saprast, vai viņiem ir jāstrādā tikai ārkārtas situācijā, vai tam tīklam ir jāstrādā visu laiku. Un, ja viņam ir jāstrādā visu laiku, tad kā notiek tās darbības, vai tās institūcijas izmantos citus tīklus, vai viņām ir obligāti visai komunikācijai jāizmanto šis tīkls,” daļu no neskaidrajiem jautājumiem iezīme Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente un bijusī e-lietu ministre Signe Bāliņa.
Asociācijai un uzņēmējiem nav arī skaidrs, kādēļ tīkla izveide un uzraudzība bez konkursa uzticēta tieši Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), kas, lai arī pieder valstij, tomēr ir komersants un konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgū. Līdz ar to pastāv bažas ne tikai par tirgus iespējamo kropļošanu un negodīgu konkurenci, bet arī rada neskaidrības par iecerētā tīkla izmaksām. Proti, nozares profesionāļi atzīst – tīkla izveidei paredzētie 300 tūkstoši un pēcāk tā uzturēšanai noteiktie 80 tūkstoši lati gadā ir neadekvāti maza summa šāda veida sistēmai. Tādēļ pastāv bažas, ka šī summa pēcāk vai nu ar dažādām papildus izmaksām varētu būtiski palielināties, vai ar to varētu segt patiesībā nebūt ne tik nozīmīgu funkciju izmaksas.
Atbildīgā ministrija, aizbildinoties ar informācijas slepenību, detaļas par jaunās sistēmas izveidi un funkcijām neatklāj, vien norāda – tas tiek veidots uz kādreiz neveiksmīgi saimniekojušās Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) bāzes. Tās uzdevums bija valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidošana un uzturēšana, taču praksē aģentūras darbība izrādījās pārāk dārga un konkurētnespējīga, līdz ar to tika likvidēta un pirms pusotra gada pievienota LVRTC. Tagad jaunajā sistēmā saslēgtas būšot ne vairāk kā divdesmit iestādes, uzsver SM, gan neatklājot tieši kuras.
"Tajās vietās, kur būs papildus nepieciešams veikt atsevišķus savienojumus, tur būs papildus investēts gan optikas pievilkšanā, kā arī iekārtu uzstādīšanā. Bet pamatā tiks izmantota jau esošā infrastruktūra, tāpēc mēs nerunājam par pilnīgi jaunas būvniecību, bet mēs runājam par jau esošās papildināšanu un viņas sakārtošanu pēc mūsdienu prasībām," aprēķinātās izmaksas skaidro Beļskis.
Savukārt konkursa neizsludināšanu SM pamato ar to, ka vēlas, lai jaunais tīkls būtu pilnība valsts kontrolē un īpašumā.
Profesionāļi gan norāda – valstij jau ir vairāki slepenas saziņas tīkli. Ļoti līdzīgs tīkls un tā infrastruktūra jau šobrīd, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas pārvaldībā, kas pilnībā varētu pildīt arī ārkārtas situācijās nepieciešamos valsts pārvaldes uzdevumus, turklāt to darīt, neietekmējot tirgu. SM gan uzsver – katram valsts sakaru tīklam ir savas funkcijas un, ar ko tās atšķiras, sīkāk nevarot komentēt, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Tikmēr bijusī e-lietu ministre norāda: "Ja mēs runājam par drošību, es domāju, ka mums ir daudz arī citi komersanti, kas ir spējīgi nodrošināt to drošības līmeni un kur tas jau nodrošina šo drošības līmeni. Es domāju, ka no valsts puses būtu būtiskākais uzstādīt prasības, kādas ir jāapmierina šim komersantam un pēc tam valsts var vērtēt, vai komersants to var izpildīt, vai nē. Nevis pateikt, ka šis ir drošs komersants un pārējie tādi nav."