Nesaimnieciskuma paraugs

Par to varētu liecināt tikai pāris pamestu celtniecības konteineru un apgāzta ķerra uz nama jumta. Vairāki aptaujātie vietējie iedzīvotāji uzskata, ka krāsmatas pašā Salaspils pilsētas centrā ir piemineklis nepārdomātai un nesaimnieciskai rīcībai – atbrauca, sagrāva un pazuda.

Konkurss par Enerģētiķa renovāciju tika izsludināts jau 2016. gada septembrī. Pēc mērierīču uzstādīšanas tika secināts, ka plaisas starp ēkas fasādi un sānu konstrukcijām palielinās. Neraugoties uz Salaspils mēra Raimonda Čudara (Vienotība) pērn novembrī apgalvoto, ka plaisas būvniecības procesu būtiski nesadārdzinās un ekspertīzes atzinums būšot jau decembrī, būvlaukumā līdz pat šim brīdim tā arī nekas nav mainījies – nav pat veikta demontāžas rezultātā atsegtās ēkas nesošo konstrukciju konservācija. Tās nu stāv pamestas lietus un sala postošās ietekmes varā.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume atzīst, ka par konkrēto gadījumu neko daudz nezina, tomēr, ja būvi ir plānots saglabāt, ziemas laikā konstrukcijas būtu jāiekonservē, jo, lietavu ūdenim nonākot betona konstrukcijās un pēc tam sasalstot, tas izplešas, ēkas sienas un pārsegumi tiek bojāti un zaudē savas īpašības: "Ja konstrukcijas netika apsegtas, tas ir ļoti slikti. Atstāt ziemas sezonā objektu bez iekonservēšanas nozīmē to laist bojā. Ūdenim atkārtoti atkūstot un sasalstot, tas arvien vairāk plēš kopā dzelzsbetonu."

Iepriekš sertificēts būvinženieris Uldis Šulcs uzsvēris, ka jebkurā gadījumā ir jārēķinās ar vairākos simtos tūkstošu rēķināmiem zaudējumiem, kas var sasniegt līdz pat pusmiljonam eiro: "Ir jāveic papildu ekspertīzes, ir jāizstrādā konservācijas projekts un jāveic pati konservācija, ir jāpārstrādā esošais projekts, jādemontē bojātās konstrukcijas – šie darbi un izdevumi Salaspils iedzīvotājiem var papildus maksāt līdz pat 500 000 eiro," iepriekš neplānotos darbus uzskaita būvinženieris.