Neviens negrib vētīt ministriju darbu

Konkurss par PKC vadītāju noslēgsies nākamnedēļ – 13.decembrī. Kā uzskata premjera padomnieks Edvards Kušners, tieši izvēlētais vadītājs un viņa izveidotā komanda noteiks, vai jaunais centrs palīdzēs atrisināt valsts pārvaldes problēmas, vai arī kļūs par vēl vienu papīru bīdīšanas biroju. Pirmais, pie kā jāķeras jaunizveidotajam centram - jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrāde."Tas, protams, ir risks, bet es to raksturotu kā iespēju," teica premjera padomnieks. "Vieglāk ir izveidot šādu gaiši domājošu komandu politiskās varas centrā, nevis pārtaisīt visu pārvaldi, kas būtu ideālistiski pareizākais gājiens," pavēstīja E.Kušners. "Grūti apšaubīt, ka vajadzīgs valdības darba ekspertīzes centrs, kas ļautu veidot politiku nevis katrā sektorā atsevišķi, bet nepieciešamības gadījumā "sist ministrijām pa pirkstiem", ja tās "iegrimst savā sulā" un darbojas neatbilstoši valdības plānošanas dokumentiem," Dienai pauda Iveta Kažoka, sabiedriskās politiskas centra Providus pētniece. Viņa norādīja, ka tomēr dabiskāk šāda loma piederoties VK, kas šādu funkciju dažādos līmeņos veikusi līdz šim. "Pašreizējie koalīcijas partneri, sevišķi Vienotība, iepriekšējos gados ir izteikuši daudzas nievājošas piezīmes par Valsts kanceleju, un tagad viņiem ir grūti atkāpties no saviem vārdiem. Tāpēc, iespējams, netiek stiprināta Valsts kanceleja, bet veidots kas paralēli," sacīja I.Kažoka. "Protams, ministriem nepatika, tāpēc viņi Valsts kanceleju padarīja par administratīvu vienību, kas tikai organizē Ministru kabineta sēdes, bet nejaucas tajā, ko dara ministrijas," vērtēja I.Kažoka. Pastāv risks, ka PKC saskarsies ar līdzīgu pretestību. "Triecienobjekts būs šis centrs," pauda I.Kažoka, piebilstot, ka atbalsts koalīcijā šī centra izveidei tomēr varētu liecināt, ka "kritiskai ministru masai pirmo reizi Latvijas vēsturē nākusi apgaismība, ka viņus vajag pieskatīt". PKC personālu veidos gan darbinieki, kuri centram "piešķirti" no dažādām ministrijām, gan arī centra vadītājs un jauna darbinieku komanda, ko, iespējams, varēs pieaicināt pats vadītājs. Arī daļa no centra 260 000 latu gada budžeta 40% apmērā tiks tam pārdalīta no citām struktūrām. Centra vadītājs saņems 1715 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, Dienu informēja VK.I.Kažoka tomēr raugās optimistiski uz PKC izveidi, jo valsts pārvaldē tā ir aktuāla problēma – domāt tikai sektora robežās. Kā Dienai pauda VK direktore Elita Dreimane, VK līdz šim nav bijusi iespēja uzņemties NAP izstrādes koordinācijas lomu – ne iepriekšējā plāna, ne jaunā plāna izstrādē. "Līdz ar to apgalvojumiem par to, ka Pārresoru koordinācijas centra izveide NAP izstrādei ir neuzticības izteikšana Valsts kancelejai, nav pamata," pauda E.Dreimane. Viņa norādīja, ka VK atbalsta labas pārvaldības principu īstenošanu valsts pārvaldē, kas nozīmē efektīvu valsts resursu izmantošanu, neradot papildus birokrātiju. Viņa atzina, ka līdz šim viens no galvenajiem plānošanas dokumentiem, valsts attīstības mērķu izvirzīšana un darāmo darbu noteikšana notikusi sadrumstaloti. "Dažādas institūcijas strādājušas katra pati par sevi, līdz ar to rezultāts nav bijis veiksmīgs," pavēstīja E.Dreimane. Viņa uzsvēra, ka, ķeroties pie jaunā NAP izstrādes, būtiski plānu sasaistīt ar valsts budžeta un ES finansējuma prioritātēm. "Tikai tādā gadījumā NAP izstrādē ieguldītajiem resursiem būs lietderība," sacīja E.Dreimane. "Mikromenedžments un tehnokrātija ir pārlieku raksturīgi šī brīža valsts pārvaldei Latvijā," pauda E.Kušners. "Atrašanās tuvāk politikas centram nodrošina iespēju bez sarežģītām birokrātiskām procedūrām un ieslīgšanas procedūrās efektīvi strādāt," sacīja E.Kušners, norādot, ka neviens ministrs šobrīd nevar ietekmēt citu ministriju darbību, toties centrs darbosies paša premjera paspārnē. Centra ķeršanās pie NAP būšot skarbs tests valsts pārvaldei, jo jau šobrīd ir redzamas dažādas problēmas, kur "ministriju individuāls darbs ne pie nekā laba nenoved", apgalvoja E.Kušners. Proti, sāpīgākās nozares esot izglītība, nodarbinātība un teritoriālā attīstība. Piemēram, Alūksnē gadiem ilgi bezdarbnieki tiekot apmācīti par floristiem, sacīja E.Kušners. "Vienīgā vieta, kur mēs redzēsim apmācību sekas, būs krāšņāki kapusvētki, bet tas nav veids, kā risināt bezdarba problēmu ar šādām bezjēdzīgām īstermiņa apmācībām," stāsta E.Kušners, norādot, ka šobrīd netiek izmantoti izglītības jomas resursi, lai bezdarbnieki varētu iegūt jaunu profesiju. Šī esot klasiska starpministriju problēma, pauda premjera padomnieks. PKC palīdzētu izgaismot līdzīgas problēmas, lai ministrijām "atgādinātu, ka ne viss, kas ir patīkami, atbilst valsts ilgtermiņa interesēm", sacīja E.Kušners. Piemēram, jau šobrīd Finanšu ministrija plāno finanses bez saskaņošanas ar NAP, kurš kavējas, pauda E.Kušners. Viņš sacīja: "Būs kā ar iepriekšējo NAP – plāns uzrakstīts par skaisto dzīvi, bet nauda sadalīta reālpolitikai."