NMPD uzsver, ka garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā notiek liels enerģijas patēriņš, tādēļ NMPD mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas nedēļas nogalē piedalīsies Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.
Ja cilvēkam pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi jāpārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstējošo ārstu vai ģimenes ārstu. Vismaz pāris dienas pirms skrējiena cilvēki ir aicināti parūpēties par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja cilvēks nolemts skriet pēc nakts ballītes un nesagatavojies, viņš riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā.
Skrējiena rītā NMPD mediķi aicina izpildīt ātru veselības testu, atbildot uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nav jūtams nogurums, vai naktī ir pietiekami gulēts, vai cilvēks uzņēmis pietiekami šķidruma un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp.
Pirms starta numura reversa pusē dalībniekiem vai pilngadīgajai personai, kura ir pieteikusi nepilngadīgo, jāaizpilda informācija ar dalībnieka veselības stāvokļa datiem. Norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja cilvēkam būs nepieciešama palīdzība.
Skriešanas sacensību laikā ir būtiski nepieļaut slāpju rašanos, tādēļ rekomendējams skrējiena laikā izmantot katru ūdens paņemšanas punktu, lai varētu ieņemt vismaz dažus ūdens malkus, kas novērsīs dehidratācijas risku. Dehidratācijas jeb organisma atūdeņošanās pirmās pazīmes ir sausums mutē, slāpes, skriešanas tempa samazināšanās, savukārt, ja dehidratācija pastiprinās, sākas reiboņi, runas traucējumi un muskuļu krampji.
Skrējiena laikā cilvēkam jānovērtē savus spēkus atbildīgi. Iedzīvotāji ir aicināti izvēlies savai gatavībai atbilstošu skriešanas tempu - ja nepieciešams, jāskrien lēnāk vai jāpāriet uz soļošanu. Ja skrējiena laikā cilvēks tomēr nejūtas labi, nevajag mēģināt "par katru cenu" sasniegt finišu. Nepieciešams ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos un atpūstos.
Ja trasē cilvēks jūt diskomfortu - parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūtu krūtīs, elpas trūkums -, nekavējoties jāpārtrauc skriet un jāvēršas pie mediķiem. NMPD aicina ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja viņi iesaka pārtraukt skriešanu.
Lai arī Covid-19 infekcijas izplatības temps ir izteikti mazinājies, tomēr joprojām ir svarīgi ievērot galvenos augšējo elpceļu infekciju izplatību ierobežojošos pasākumus, jo īpaši, ja vispārējā veselības stāvokļa vai hronisku saslimšanu dēļ ietilpsti paaugstināta riska grupā, kurai iespējama inficēšanās ar Covid-19 varētu izraisīt dzīvībai bīstamus sarežģījumus.
Maratona laikā mediķi dežurēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finiša zonā.
Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežurēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie - topošie mediķi, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.