Viens no būtiskākajiem atvieglojumiem, kas varētu stāties spēkā jau šonedēļ, – cilvēki, kuri būs saņēmuši pilnu vakcinācijas pret Covid-19 kursu, atgriežoties Latvijā no ārzemēm, varēs neievērot pašizolāciju. Tiesa, tas gan attieksies tikai uz atgriešanos no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas, kā arī Apvienotās Karalistes. Ja pilnībā vakcinēta persona atgriezīsies, piemēram, no Krievijas vai ASV, vai kādas citas trešās valsts, pašizolācija būs jāievēro.
Savukārt no 1. jūnija varētu ieviest izņēmumus individuālo pakalpojumu sniegšanai, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts.
Jāņem izziņa
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) informē, lai cilvēks varētu apliecināt, ka ir vakcinējies, viņam būs jāuzrāda ārstniecības iestādes apliecinājums, ka ir pagājušas piecpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar vakcīnu, ko ir atzinusi Eiropas Zāļu aģentūra (un tās atzītas ārvalstu iestādes) vai Pasaules Veselības organizācija. Šādu apliecinājumu cilvēki bez maksas varēs iegūt ārstniecības iestādē, kur veikta vakcinācija.
Izziņas nepieciešamība radīja neizpratni gan valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), gan citiem ministriem. Tika norādīts, ka tā ir lieka birokrātija, un Kariņš uzsvēra, ka atzīmi par vakcinēšanos taču var redzēt e-veselībā.
Pavļuts argumentē, ka piekļuve e-veselības datiem ir tikai konkrētajam cilvēkam un attiecīgajām ārstniecības personām. Tas saistīts ar personas datu aizsardzību. Turklāt šāda izziņa būs nepieciešama tikai pārejas posmā, līdz sāks darboties zaļais digitālais sertifikāts. To plānots ieviest līdz šā gada jūnija vidum, un tā darbības ilgums paredzēts 12 mēnešu no atbilstošo Eiropas Savienības regulu spēkā stāšanās.
Runājot par tik aktuālo nediskriminācijas jautājumu, jāatgādina, ka digitālais sertifikāts ietvers triju veidu apliecinājumus: vai nu vakcinācijas sertifikātu, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs ir vakcinēts pret Covid-19, vai testēšanas sertifikātu, kurā norādīts sertifikāta turētāja saņemtais rezultāts un datums, kurā veikts Covid-19 tests, vai pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka sertifikāta turētājs saskaņā ar pozitīvu Covid-19 testu ir pārslimojis SARS-CoV-2 infekciju.
Izņēmumi darbavietās
Savukārt pēc nedēļas Ministru kabinets varētu spriest par nākamajiem soļiem priekšrocību paplašināšanā. Viens no Veselības ministrijas piedāvājumiem paredz ieviest izņēmumus sejas masku lietošanai darbavietās, kur vienā telpā atrodas ne vairāk kā 20 cilvēku, kuri visi ir vakcinēti. Tā ir kontrolēta vide, kur darba devējs var uzņemties atbildību par darbinieku drošību, uzticēt kādam pārbaudīt, vai visi klātesošie vakcinēti u. tml.
Atbildot uz premjera ierosinājumu, vai nebūtu lietderīgi šādus izņēmumus attiecināt arī uz vakcinētu mājsaimniecību pulcēšanos telpās, veselības ministrs Pavļuts ir skeptisks. Darbavietās var kontrolēt, kurš ir un kurš nav vakcinēts, bet, atceļot ierobežojumus mājsaimniecībām, ir skaidrs, ka tas būs nekontrolēts process, kur nevarēs "atsijāt" vakcinētos no nevakcinētajiem.
Jau tradicionāli neapmierinātību ar veselības ministra piedāvājumu izteica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš domā, ka pašreizējie atvieglojumi vakcinētām personām ir pārāk niecīgi un nav pareizi, ka šiem cilvēkiem ir jāgaida jūnija beigas, lai saņemtu plašākas privilēģijas. Pēc finanšu ministra domām, tas arī mazina cilvēku motivāciju vakcinēties.
Pavļuts gan uzsver, ka galvenā motivācija vakcinēties ir dzīvības un veselības saglabāšana un pasargāšana, nevis kādu labumu iegūšana, kas ir tikai blakus efekts. Veselības ministrs arī skaidro, ka daudzās citās valstīs plašāki atvieglojumi vakcinētajiem tiek piešķirti, tikai sasniedzot 30% līdz 40% vakcinācijas aptveri. Tas ir tādēļ, ka šāda aptvere jau nodrošina zināmu pūļa imunitāti un būtiski uzlabo epidemioloģisko situāciju. Turklāt, lai atvieglojumi nebūtu diskriminējoši, plašā mērogā tos var ieviest tad, kad visiem, kas vēlas vakcinēties, ir šāda iespēja.
Svarīgi atgādināt, ka jau pašlaik pilnībā vakcinētām personām ir noteikti zināmi atvieglojumi. Piemēram, viņi var neveikt rutīnas skrīninga testu darba pienākumu veikšanai. Tas attiecas, piemēram, uz mediķiem, sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem un skolotājiem.
Strīdīgā skaistumkopšana
Līdztekus vienas no karstākajām diskusijām valdībā jau kuro sēdi pēc kārtas izraisījās par liegumu strādāt virknei skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju. Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte norāda, ka, piemēram, kosmetologi nestrādā jau septiņus mēnešus. Viņa arī uzsver, ka visi kosmetologi ir vakcinētas ārstniecības personas, un nav saprotams, kādēļ darbavietās varēs pulcēties bez maskām līdz 20 vakcinētiem cilvēkiem, bet skaistumkopšanas salonā klients nevarēs būt viens pret vienu ar vakcinētu pakalpojuma sniedzēju.
Lai arī Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika uzsver, ka aizliegums strādāt kosmetologiem nav vērsts pret kādu profesiju, bet pakalpojuma veidu, kas nav pirmās nepieciešamības, bet ar augstu risku, tas nepārliecināja nedz nu jau bijušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA), nedz virkni citu ministru.