Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem
2024. gadā pēc ienākumiem no betona bloku, ķieģeļu un bruģa eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).
Sena vēsture
Latvijā izsenis galvenais celtniecības materiāls ceļiem un ielām bija koks, vietējie akmeņi, māli un grunts. Pirmās mūra ēkas Latvijā sāka celt tikai XII gadsimtā. No XIV gadsimta ielas un laukumus ieklāja ar koka bluķiem vai vietējiem akmeņiem un šķembām. Āraišu pilī bruģis sastāvēja no nelieliem laukakmeņiem 5–15 centimetru diametrā ar sīku plienakmeņu, dakstiņu un ķieģeļu drumslu piejaukumu (Apals J. Āraišu mūra pils arheoloģiskā izpēte. Cēsu novada vēsture I. Rakstu krājums, zinātniskas publikācijas, Cēsu vēstures muzeja materiāli. Cēsu muzeju apvienība, 1995, 71. lpp.). Savukārt pirmais Rīgas bruģis XIV un XV gadsimtā tika ieklāts ar neregulāriem dolomītakmeņiem un ķieģeļu fragmentiem (Caune А. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā laikā no 1969. līdz 1980. gadam. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Apcerējumi par viduslaiku pilīm un pilsētām Latvijas teritorijā. Rīga: Zinātne, 1983, 96. lpp.).
Latvijas pilsētās viduslaikos un jaunākajos laikos ielas un ietves seguma ieklāšana bija namīpašnieka pienākums, tāpēc tika izmantoti visdažādākie materiāli. Tikai no XIX gadsimta otrās puses, kad ielu segumu ieklāja pilsētas pārvalde, Rīgas ielas sāka ieklāt ar vienlaidus bruģakmens segumu. Pretēji izplatītajiem mītiem, ka viss Vecrīgas kaltais bruģis tika ievests no Zviedrijas (t. s. zviedru bruģis), Zviedrijas izcelsmes bruģakmens veidoja niecīgu daļu no visa ielās ieklātā bruģakmens. Laika posmā no 1902. līdz 1914. gadam Rīgas ostā tika ievesti vairāk nekā 9 miljoni pudu bruģakmens (viens puds – aptuveni 16 kilogramu). Šajā laikā no Zviedrijas tika piegādāti tikai 0,3 miljoni pudu jeb aptuveni 3% no visa Rīgā saņemtā bruģakmens. 6 miljoni pudu jeb divas trešdaļas no visa bruģakmens tika piegādāti no Somijas, galvenokārt no Somijas dienvidaustrumiem (Hanko), bet 2,7 miljonus pudu bruģakmens ieveda no Beļģijas (Treicis A. Rīgas bruģis: pētījums par Rīgas bruģēto ielu attīstības vēsturi un to stāvokli līdz 2015. gadam. Rīga: Jumava, 2019, 138.–139. lpp.). Šajos aprēķinos nav ietvertas vietējā bruģakmens, kurus ražoja no vietējiem laukakmeņiem, piegādes. No 1906. līdz 1911. gadam Rīga saņēma 1,38 miljonus pudu vietējo bruģakmeņu (Treicis, 133. lpp.).
Pastaigājoties pa Rīgas centru, galvenokārt ir sastopams Somijas un Beļģijas bruģis. Savukārt vietās, kur ietves klāj jau mūsdienās ieklātais betona ķieģeļu bruģis, tad tas būs vietējais – Latvijā vai Igaunijā ražotais.
Latvijā betona izstrādājumu ražošana sākās pēc 1868. gada, kad darbu sāka pirmā portlandcementa rūpnīca Latvijas teritorijā. Pēc portlandcementa ražošanas apjoma Vidzemes guberņa bija 6. vietā Krievijas impērijā, bet pēc romāna cementa ražošanas apjoma – pat 2. vietā Krievijas impērijā (Grosvalds I. u. c. Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (no sendienām līdz 1918. g.). Rīga: Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs, RTU izdevniecība, 2008, 78. lpp.).
Latvijā rūpnieciski betona un dzelzsbetona (betons ar dzelzs armatūras stiegrojumu) konstrukcijas no XIX gadsimta beigām izmantoja autoceļu pārvadu, tiltu, stabu un dzelzceļa būvju celtniecībā utt. Maksimālos betona būvkonstrukciju ražošanas apjomus Latvija sasniedza 1986. gadā, kad tika saražoti 1,5 miljoni kubikmetru dzelzsbetona izstrādājumu (Latvijas tautas saimniecība: Statistikas gadagrāmata ‘90. Rīga: Avots, 1991, 216. lpp.). Latvijai atgūstot neatkarību, ievērojami samazinājās būvniecības apjomi. Tas, protams, atstāja iespaidu uz betona produkcijas ražošanu. 1994. gadā saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošanas apjoms (52 tūkstoši kubikmetru) bija gandrīz 30 reizes mazāks nekā 1986. gadā. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga: LR Valsts statistikas komiteja, 1995, 238. lpp.).
Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ievērojami samazinājās celtniecības bloku un tamlīdzīgu betona izstrādājumu ražošana. Rūpnieciski ražotu būvniecībai domātu betona strukturālo elementu ražošana ir cieši saistīta ar celtniecības darbu apjomu Latvijā un mums tuvākajās kaimiņvalstīs, kas ir galvenie betona konstrukciju eksporta virzieni.
Savukārt pēdējā laikā nozīmīgi palielinājās flīžu, akmens plākšņu un līdzīgu betona vai mākslīgā akmens izstrādājumu ražošana.
Vēl pirms 20 gadiem Latvijas betona konstrukciju ražošana bija domāta tikai vietējam tirgum. Pēdējo 10 gadu laikā Latvija ir kļuvusi par vienu no vadošajām pasaules valstīm betona produkcijas eksportā.
Latvijā nozīmīgs eksporta apjoms ir trim betona izstrādājumu preču grupām. Vispirms tie ir betona bloki un betona vai mākslīgā akmens ķieģeļi, tostarp bruģis (KN kods 681011), kurus var izmantot, gan mūrējot ārsienas un žogus, gan kā ielu un ietvju bruģi un apmales. Tad seko betona izstrādājumi (KN kods 681099), kuru grupā ietilpst betona caurules, betona stabi un balsti, vāzes, betona soliņi, statujas un figūriņas, pieminekļi, robežakmeņi, dekoratīvi elementi kapsētās. Vislielākie ienākumi ir no celtniecībai domātu gatavu betona konstrukciju elementu eksporta (KN kods 681091 – dzelzsbetona sijas, paneļi ēkām u. c.).
Betona konstrukciju eksports
2024. gadā pasaules līdere pēc celtniecībai domātu gatavu betona konstrukciju elementu eksporta bija Malaizija, kuras eksporta ienākumi bija 475 miljoni eiro, bet Malaizijas daļa globālajā tirgū bija 17%. Otrajā vietā bija Ķīna ar 416 miljoniem eiro (14,9% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā ar 373 miljonu eiro lielu eksportu bija Vācija (13,4% no pasaules kopējā eksporta).
Latvija 2024. gadā eksportēja betona konstrukcijas par 30 miljoniem eiro (1,08% no pasaules kopējā eksporta) un bija 19. vietā pasaulē.
Savukārt, rēķinot ienākumus no betona konstrukcijas eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 16,24 eiro uz vienu iedzīvotāju bija ceturtajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Īrija (27,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā – Luksemburga (16,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Beļģija (17,6 eiro uz vienu iedzīvotāju). Jāatzīmē, ka laikā no 2019. līdz 2022. gadam Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no celtniecībai domātu gatavu betona konstrukciju elementu eksporta uz vienu iedzīvotāju.
Ne tik augstā vietā pasaulē Latvija ir betona lietišķo un dekoratīvo izstrādājumu eksportā. 2024. gadā Latvija ar 3,5 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 12. vietā pasaulē. Igaunija ar 7,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē, bet Lietuva ar 3,6 eiro uz vienu iedzīvotāju – 10. vietā pasaulē.
Betona ķieģeļi un bruģis
2024. gadā pasaules līdere pēc betona bloku, ķieģeļu un bruģa eksporta bija Vācija, kuras eksporta ienākumi bija 135 miljoni eiro. Vācijas daļa globālajā tirgū bija 16,8%. Otrajā vietā bija Ķīna ar 80,7 miljoniem eiro (10,1% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā ar 74 miljonu eiro lielu eksportu bija Nīderlande (9,2% no pasaules kopējā eksporta). Latvija 2024. gadā eksportēja betona blokus, ķieģeļus un bruģi par 6,8 miljoniem eiro (0,85% no pasaules kopējā eksporta) un bija 24. vietā pasaulē.
Rēķinot ienākumus no betona bloku un ķieģeļu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija ar 3,6 eiro uz vienu iedzīvotāju bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā ar 11,3 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Igaunija, bet otrajā vietā – Nīderlande ar 4,1 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lietuva ar 0,47 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 22. vietā pasaulē.
Jāatzīmē, ka līdztekus eksportam Latvija ir liela betona bloku un betona ķieģeļu importētāja. 2024. gadā Latvija importēja betona ķieģeļus un blokus divas reizes vairāk nekā eksportēja, turklāt 87% no visa Latvijas betona ķieģeļu eksporta ienāca no Igaunijas.
Latvija ir valsts ar ļoti augsta līmeņa būvmateriālu rūpniecības nozari, un Latvijai ir izdevies kļūt par vienu no pasaules līderēm betona produkcijas eksportā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.