Intervijā Latvijas Avīzei E.Kuka norāda, ka jautājums par viņas izdošanu izšķirts bez viņas klātbūtnes slēgtā valdības sēdē, bet pats izdošanas process bijis vienkāršs – noteikta diena, kad jāierodas Rīgas lidostā, kur viņu sagaidījuši civilā tērpti ASV konvoja vienības cilvēki.
"Tā es nokļuvu Ņūdžersijas štata pirmstiesas izmeklēšanas cietumā. Dzīvojām pa divām vienā kamerā. Bijām kādas simt sievietes, no kurām tikai dažas baltās. Tikos ar tiesnesi, prokuroru. Man piedāvāja varbūtēju iespēju pirmstiesas laiku pavadīt mājas arestā, bet atteicos, jo ASV man vairs nebija māju, turklāt gribēju jau ar pirmo dienu būt aizturēta, jo tas skaitītos jau kā soda izciešana," klāsta E.Kuka.
Viņai piešķirts arī bezmaksas advokāts - "ļoti zinošs un sirsnīgs jurists" - un piedāvāta iespēja sadarboties ar tiesu un FIB, tādējādi krietni samazinot iespējamo sodu.
Smejoties E.Kuka atzīst, ka apcietinājuma laikā ASV viņu nespīdzināja un nezāļoja.
"Cita lieta, ka sākumā būt apcietinājumā ir ļoti smagi psiholoģiski. Restes. Ēst dod ļoti labi – dārzeņi, augļi. Var gulēt, cik grib. Kamerā savas dušas. Gultas veļa. Apģērbs gan jānēsā cietuma – zaļa forma. Ir veikals, kurā var iepirkties, ja ir nauda. Bet izdzīvot var arī bez naudas. Grāmatas, televīzija. Internets gan nav pieejams. Var lietot telefonu, pieņemt draugus. Bet jāprecizē: es atrados pirmstiesas cietumā. Kā ir īstā cietumā – nezinu," atmiņās par apcietinājuma laiku dalās E.Kuka.
Pēc vairākām tikšanās reizēm ar FIB un septiņiem jau pavadītajiem mēnešiem cietumā, viņa atbrīvota. Vēl viena diena gan pavadīta cietumā, jo neesot bijis, kurp doties.
"Pēc tam advokāts vairākas reizes bija sazinājies ar Latvijas vēstniecību, bet tā nezināja, kā man palīdzēt. Nākamajā dienā no advokāta biroja piezvanīju mammai uz Latviju, lai nopērk biļeti uz pirmo iespējamo avioreisu no ASV uz Latviju. Tajā pašā dienā advokāts mani aizveda uz lidostu – viņš bija neizpratnē par tādu Latvijas valsts attieksmi pret saviem pilsoņiem. Advokāts teica, ka ASV savus pilsoņus gan atvedot mājās par valsts naudu. Tā nu esmu tagad Latvijā. Ceru, ka Latvijas valstij neesmu sagādājusi daudz rūpju... Tikai divas īsas sarunas ar ierēdņiem, par amerikāņu naudu aizbraucu, pati par savu naudu atbraucu. Neviens no valsts iestādēm mani pēc atgriešanās nav uzmeklējis," klāsta E.Kuka.
Tagad E.Kuka dabūjusi darbu, mēģinot tikt vaļā no piedzīvotā un "pielikt punktu pagātnei".