No nākamā gada iekasēs maksu par privatizācijas sertifikātu glabāšanu

Latvijā joprojām nav izmantoti 2,5 miljoni sertifikātu. To kopējā nominālvērtība ir ap 100 miljoniem eiro. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti 400 000 kontu, bet vairumā no šiem kontiem glabājas ļoti niecīgs sertifikātu skaits. Ieviešot maksu 24 eiro apmērā gadā, valsts vēlas no šiem sertifikātiem atbrīvoties.

"Ja klientam - fiziskai vai juridiskai personai - ir sertifikāti, tad tos var tagad izmantot. Var kaut ko privatizēt, var pārdot, var dāvināt šogad," teica PA vadītājs Vladimirs Loginovs.

Iedzīvotājiem, kuri nemaksās par savu sertifikātu glabāšanu, no vērtspapīriem būs jāšķiras. "To var maksāt naudā, bet, ja klienti nemaksā naudā, tad tie tiks rakstīti nost no sertifikātu konta, vienkārši dzēšot sertifikātus," skaidroja Loginovs.

Privatizācijas sertifikāti vairumam palikuši atmiņā tikai kā viens no spilgtākajiem 90.gadu juku laiku simboliem. Tagad daudzi iedzīvotāji pat nezina, ka viņiem joprojām pieder sertifikāti un tos ir iespējams likt lietā.

Sertifikātus ir iespējams pārdot starpniekkompānijām, kas vienu sertifikātu pērk par aptuveni 26 eiro. Tas ir krietni zem to nominālvērtības - nepilniem 40 eiro, jo cilvēku un uzņēmumu, kas vēlas iegādāties sertifikātus, nav daudz.

"Kopumā tirgus ir ļoti maziņš. Pamatā cilvēki un juridiskas personas pērk sertifikātus, lai veiktu norēķinus saistībā ar noslēgtiem privatizācijas līgumiem. Privatizācijas līgumu priekšmets parasti ir vai nu nekustamais īpašums zemes veidā, vai nu dzīvokļi. Tie nav tādi jauni aktīvi līgumi, pārsvarā tie ir vecāki līgumi, kuros noteikti maksājuma grafiki. Ir arī jauni līgumi, tie gan ir ļoti maz," atzina Hipo Fondi aktīvu pārvalde vadītājs Normunds Šuksts.

Sertifikātu uzpircēji prognozē, ka lēmums iekasēt maksu par sertifikātu apkalpošanu liks vairāk iedzīvotājiem atcerēties par saviem vērtspapīriem un censties tos pārdot. Tas varētu samazināt privatizācijas sertifikātu cenas. Iedzīvotāju, kuri nezina par saviem sertifikātiem, visticamāk, ir ļoti daudz.

"Sertifikātu reģistrs tika vests papīru veidā, katram bija grāmatiņas. Šīs grāmatiņas daudziem ir kaut kur pazudušas, sen aizmirstas, ļoti daudz ir gadījumu, kad sertifikāti bijuši kāda radinieka kontā vai tie ir tikuši pārskaitīti uz radinieka kontu. Mēs līdz ar to nezinām, ko radinieks ir vai nav izdarījis ar šiem sertifikātiem, tāpēc es prognozēju, ka šādu cilvēku ir ļoti daudz," vērtēja Šuksts.

Par sev piederošajiem sertifikātiem iedzīvotāji var interesēties PA.