Pēc likuma ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu.
Līdz šim Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem pacientu iemaksas un līdzmaksājumi tika segti gan trūcīgajiem, gan pacientiem ar ienākumiem līdz 120 latiem mēnesī, bet pacientiem ar ienākumiem līdz 150 latiem līdzmaksājumu kompensēja 50% apmērā. Tomēr sociālā spilvena stratēģija beidzas šā gada 31.decembrī.
Lai gan pieņemts lēmums daļu sociālā tīkla pasākumu turpināt arī nākamgad, finansējums veselības nozarē šiem pasākumiem samazināts no 30,9 līdz 19,9 miljoniem latu.
Tādēļ no pacientu iemaksas un līdzmaksājuma, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, tiks atbrīvotas tikai trūcīgās personas.
Tāpat no nākamā gada trūcīgām personām un personām ar zemiem ienākumiem vairs netiks kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa.
No 2012.gada 1.janvāra trūcīgo personu ārstēšana ārstniecības iestādēm tiks apmaksāta pēc tādiem pašiem principiem kā pārējiem iedzīvotājiem no vispārējiem veselības aprūpei piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Trūcīgiem pacientiem tiks saglabāta iespēja arī turpmāk saņemt pacientu iemaksas un līdzmaksājuma kompensāciju, bet trūcīgās personas turpmāk netiks īpaši izdalītas no kopējās pacientu plūsmas.
"Plānotās izmaiņas Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumos neparedz būtiski samazināt personu loku, kas veselības aprūpes pakalpojumus arī turpmāk varēs saņemt ar atvieglotiem nosacījumiem, jo aptuveni 86% no pacientu iemaksas kompensācijas izdevumiem ir trūcīgām personām, pārējie 14% ir personām ar zemiem ienākumiem," norāda VM.
Papildus tam VM apņemas veicināt dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības attīstību, paredzot iespēju trūcīgām personām saņemt apmaksātus dienas stacionāra pakalpojumus.
Vienlaicīgi mājas aprūpē sniegto pakalpojumu klāsts no 2012.gada tiks paplašināts, nodrošinot papildus iespēju pacientiem pēc hospitalizācijas rehabilitācijas pakalpojumus saņemt pacienta dzīvesvietā, informē VM.
Lai izvairītos no situācijām, ka pacienta līdzmaksājums 30 latu apmērā tiek iekasēts par operāciju zālē veiktām nelielām operācijām, noteikumos precizēts to operāciju saraksts, par kurām šādu līdzmaksājumu var iekasēt.
Dokumentā arī aktualizēts ar nieru transplantāciju saistīto manipulāciju saraksts un izmaksu sadalījums, iekļaujot jaunas, pašreizējai situācijai atbilstošas manipulācijas. Jaunais izmaksu sadalījums precīzi raksturo katrā nieru transplantācijas posmā notiekošo un nodrošina precīzu izmantotā darba, izmeklējumu un medikamentu uzskaiti.
Noteikumu projekts arī paredz, ka no nākamā gada 1.aprīļa valsts apmaksās tikai koronāro angioplastiju ar stenta, kas nav pildīts ar zālēm, implantāciju. Izmaiņas nepieciešamas, jo ierobežota finansējuma apstākļos starp pieejamām ārstniecības metodēm ir jāizvēlas tādas, kuras dod lielāku ekonomisko ieguvumu. Cenu starpība starp parastu stentu un ar zālēm pildītu stentu Latvijā ir 899 lati, norāda VM.
Tāpat noteikumu projektā ir samazinātas psihiatrijas pacientu ārstēšanās izmaksas, jo samazinājies šo pacientu ārstēšanās ilgums stacionārā.
Noteikumu projektā arī noteikts, ka ar slimnīcām, kuras turpmāk vēlas slēgt līgumu kā aprūpes slimnīcas, Nacionālais veselības dienests slēgs papildu līgumu par Steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu.