Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu.
Progresīvu neapliekamo
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) izvirzījusi četrus galvenos uzdevumus: nepalielināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt legālās algas lielumu, nepadarot legalizāciju dārgu un neizdevīgu uzņēmējam, mazināt ēnu ekonomiku un atstāt vairāk naudas uz rokas mājsaimniecībām nevienlīdzības mazināšanai. Lai makā paliktu vairāk naudas, ministres priekšlikums ir virzīties uz progresivitātes ieviešanu - bet ne ar likmes diferenci, bet gan ar neapliekamā minimuma diferenci zemāko algu kategorijām. Proti, pie zemāka gada ienākumu līmeņa varētu tikt piemērots lielāks neapliekamais minums. Labklājības ministrija šo ieceri patlaban apspriež kopā ar FM.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu, taču patlaban vēl esot pāragri runāt par konkrētiem sliekšņiem un apmēriem. I. Viņķele saka: «Tiek modelēti scenāriji, jāsaprot, par kādiem ienākumu apmēriem runājam, kā tas ir piemērojams, administrējams.» Finanšu ministrs iepriekš izteicis, pēc I. Viņķeles domām, arī «ļoti radikālu piedāvājumu»: iespējams, pēc noteikta ienākumu līmeņa neapliekamo minimumu vispār nepiemērot, taču I. Viņķele no tā šobrīd atturētos. «Diezgan skaidrs ir tas, ka acīmredzot būs jāvērtē gada ienākumi un būs jānonāk līdz mājsaimniecības ienākumu vērtējumam,» saka ministre. Neapšaubāmi darbaspēka nodokļi esot jāmazina un slogs jāpārliek uz patēriņu, paturot prātā, ka lielākus nodokļus var likt turīgāko cilvēku patēriņam - luksusa priekšmetiem, īpašumiem -, jo turīgajiem esot krietni vairāk iespēju gūt ienākumus ar mazāku nodokļu slogu nekā darba alga, piemēram, ir kapitāla ienākumi, dividendes.
Izdevīgāk bez bērniem
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane norāda - ģimene ar vidējiem ienākumiem, kur aug divi bērni, līdz ar nākamā gada nodokļu izmaiņām saņems par simt latiem gadā vairāk, tādējādi «šis būtu pirmais gads pēdējo triju gadu laikā, kad darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmē iedzīvotāju finansiālā situācija uzlabotos». Institūta nesen veiktais pētījums Baltijas valstīs parāda būtiskas atšķirības algas apjomā, ko iedzīvotāji katrā valstī saņem pirms un pēc nodokļu nomaksas. Ar algu 492 lati (700 eiro) mēnesī pēc nodokļu nomaksas strādājošais Latvijā šobrīd saņem aptuveni Ls 340, Lietuvā - Ls 378 un Igaunijā - Ls 391.
«Pašreizējā nodokļu sistēma Latvijā ir izdevīga cilvēkiem, kuriem nav bērnu, bet ir ievērojami nekustamie īpašumi un kuri nestrādā algotu darbu, bet saņem cita veida ienākumus,» uzskata Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists. Kopējais nodokļu slogs darba algām Latvijā ir ap 43-44%, tas ir starp augstākajiem ES. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir zem 40%. «Tas tad arī būtu mērķis - samazināt nodokļu slogu ienākumiem no algota darba līdz Igaunijas, Lietuvas līmenim,» saka A. Strazds. Valdības ieturētais kurss, mazinot IIN likmi, esot pareizs. Viņaprāt, ļoti būtiska pozitīva ietekme varētu būt progresīvam IIN atvieglojumam par apgādājamiem bērniem, nosakot, ka, piemēram, par pirmo bērnu tas ir 100 latu mēnesī, par otro 200 latu, par trešo 300 latu, par ceturto un nākamajiem 400 latu. Tad mērķis būtu panākt, ka vidusslāņa daudzbērnu ģimenē galvenais pelnītājs IIN nemaksā vispār vai maksā minimāli. Par dīvainu ideju A. Strazds sauc LM priekšlikumu par progresīvu neapliekamo minimumu, jo tas arī sarežģīs IIN administrēšanu. Tad jau labāk atteikties no neapliekamā minimuma vispār un iegūtos līdzekļus pārdalīt par labu pašvaldībām papildu pabalstiem trūcīgajiem.
Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis saka - diferencēts neapliekamais minimums pēc būtības ir viens un tas pats, kas progresivitātes likmes. Viņaprāt, tas nepalīdzēšot risināt ēnu ekonomikas problēmas, jo motivāciju maksāt aplokšņu algas var ietekmēt tikai likmes samazinājums virs minimālās algas. «Principā gandrīz viss privātais sektors - mazie un vidējie uzņēmumi - maksā tikai aploksnēs, un, ja mēs vēl palielināsim pēc būtības nodokļa likmi, tas tikai pastiprinās motivāciju maksāt aploksnēs,» uzskata V. Dombrovskis. RP piedāvājot ieviest progresivitāti, samazinot darbaspēka nodokli un pārliekot to uz nekustamā īpašuma nodokli, kur augstu ienākumu saņēmējiem nebūs iespēju izvairīties no maksāšanas.
(Vairāk par šo tēmu lasiet 9.novembra laikrakstā Diena)