Līdz šim bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr FM ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.
Termiņa pārcelšana tiek skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi.
Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
FM ir izstrādājusi plānu spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai, sagrupējot nodokļu atvieglojumus divās kategorijās, proti, nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji ir definējami, un nodokļu atvieglojumi, kuriem mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami.
118 spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem atbilstoši laika grafikam no šā gada jūnija līdz 2022.gada 30.decembrim tiks definēti mērķi un sasnieguma rādītāji, bet 189 nodokļu atvieglojumiem ir sniegts pamatojums, kādēļ mērķis un sasnieguma rādītāji nav definējami.
FM atzina, ka vairākas nozaru ministrijas un institūcijas iebilst būt atbildīgās atsevišķu nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanā, līdz ar to, joprojām pastāv nesaskaņas panākt kompromisu atbildīgo institūciju noteikšanā.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Valsts kontroles ieteikumu izpildi, tiek sagaidīts, ka nozaru ministrijas, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā, t.i. ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu.
Jau ziņots, ka, atbilstoši valdības deklarācijai, Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam bija jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Ministrijas iepriekš izstrādātajā un valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.
Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.
Diferencētais murgojums