Par konceptuālu atbalstu šim likumprojektam balsoja četri deputāti no Vienotības un Reformu partijas frakcijas, pret bija trīs deputāti no politisko partiju apvienības Saskaņas centrs frakcijas, bet Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis atturējās. Balsīm šādi sadaloties arī otrajā balsojumā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekts netika atbalstīts. Ja vien to noteiktā termiņā nelūdz tā iesniedzējs, atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms.
"Jautājumā par psihiatriski represēto personu reabilitāciju vilcināšanās nav pieņemama. Likumdevējam būtu skaidri jāpauž sava attieksme, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs problēma jau atrisināta, bet Latvijā neesam spējuši 20 gadu laikā šo pāridarījumu labot. Taču, ņemot vērā šodienas balsojumu, sabiedrībai var rasties iespaids, ka likumdevējs šo jautājumu nevēlas vai nespēj risināt. Lai arī komisijas sēdē deputāti un uzaicinātās amatpersonas pauda konceptuālu atbalstu likumprojektā ietvertajai domai, balsojumā tas diemžēl neatspoguļojas," pauž komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Diskutējot par likumprojektu, viens no tā iniciatoriem, komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka likumprojekts labo būtisku netaisnību, ar likumu paredzot reabilitēt arī tās personas, kuras padomju režīmā politisko uzskatu dēļ tika ieslodzītas psihiatriskajās slimnīcās. Procedūra, kā praktiski notiktu reabilitācijas process, būtu nosakāma attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Procedūras fiksēšana likumā varētu būtiski paildzināt normas pieņemšanu - jo precīzāk tā aprakstīta, jo vairāk jautājumu rodas likuma sagatavošanas laikā, norādīja deputāts.
Saeima ir atbalstījusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāta alternatīva likumprojekta, kas paredz risināt šo pašu problēmu, tālāku izskatīšanu parlamentā. Par likumprojekta Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām virzību Saeimā kā atbildīgā noteikta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere vērsa uzmanību uz situāciju, ka vienu un to pašu problēmu līdztekus risina divi atsevišķi likumprojekti, par kuru virzību atbild dažādas komisijas. Šādu situāciju viņa vērtēja kā neproduktīvu, aicinot neizvērst sāncensību par to, kurš likumprojekts būtu labāks, bet rīkoties saskaņoti un konstruktīvi, lai pēc iespējas drīzā laikā nonāktu pie rezultāta.
Komisijas sekretārs Valērijs Agešins uzsvēra, ka konceptuāli atbalsta likumprojektā pausto ideju un šo personu reabilitācija neapšaubāmi ir nepieciešama, tomēr par pilnīgāk izstrādātu viņš atzina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto likumprojektu un aicināja turpināt darbu pie tā pilnveidošanas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka divdesmit divu gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas nav reabilitēti cilvēki, kurus padomju režīms bez tiesas nolēmumiem par viņu paustajiem politiskiem uzskatiem pakļāva piespiedu psihiatriskajai ārstēšanai. Lai arī Latvijā ir izveidota institucionāla un tiesību sistēma, kas nodrošina padomju laika psihiatriski represēto reabilitāciju, spēkā esošie normatīvie akti tomēr neparedz to cilvēku reabilitāciju, kuri ir bijuši represēti bez tiesu nolēmumiem.
Pēc ekspertu atzinumiem Latvijā varētu būt ap 30 personu, kuras represētas politisko uzskatu vai rīcības dēļ, bez tiesas nolēmumiem nepamatoti ievietojot tās psihiatriskajās slimnīcās piespiedu ārstēšanai.