„Vai tiešām pagastu pārvaldēs strādājošie pieļauj tik daudz kļūdu, ka viņiem vairs nevar uzticēt reģistrēt laulības un izsniegt miršanas vai dzimšanas apliecības?” vaicāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS).
Noraidošu attieksmi pret ierosinājumu sēdē pauda arī komisijas sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība), norādot, ka „pagastu pārvaldes ir jāstiprina, nevis tām jāatņem kāda funkcija. Kur tad paliek princips - pēc iespējas tuvāk cilvēkiem? Atbildīgajai ministrijai drīzāk jādomā, kā celt pagastu pārvaldēs strādājošo kvalifikāciju, un vai reģistrāciju nevar uzticēt pašam pārvaldes vadītājam”.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) uzsvēra, ka „vispirms jāskatās reģistrāciju statistika pa pagastu pārvaldēm kopumā un jāvērtē to lietderība. Tikai pēc tam var runāt par kaut kādām izmaiņām, nevis tikai mehāniski kaut ko griezt."
Tāpat neizpratni par priekšlikumu grozīt pašvaldību likumu pauda deputāts Edgars Zalāns (PLL), akcentējot, ka pagastu pārvaldes jau tāpēc arī tika izveidotas, lai iedzīvotājiem pakalpojumi būtu pieejami ne tikai pagastu centros, bet arī citviet novadā.
Likumprojekta izstrādātāji no Tieslietu ministrijas deputātiem skaidroja, ka saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likumu civilstāvokļa aktus reģistrē pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas un pēdējā laikā pagastu pārvaldes vairs neesot populāras, jo cilvēki, piemēram, laulības izvēlas reģistrēt pilsētas vai novada dzimtsarakstu nodaļā.
Tāpat likumprojekta iesniedzēji norādīja, ka kvalificētāk aktu reģistrāciju var veikt tas, kurš to dara gandrīz katru dienu, nevis tikai dažas reizes gadā. Kā arguments tika minēta arī iecere nākamgad pāriet uz vienotu civilstāvokļu aktu reģistrāciju un prasība pēc juridiskās izglītības civilstāvokļa aktu reģistrētājiem.