Biznesa portāls Nozare.lv vērsās arī pie Liepājas metalurga, vaicājot par trešdienas tikšanās rezultātiem un taujājot, vai uzņēmums spēs izpildīt valdības lūgumu investēt uzņēmumā 25 miljonus latu. Rūpnīcas pārstāve Simona Laiveniece solīja sniegt uzņēmuma komentāru tad, kad Liepājas metalurgs būs pieņēmis jebkādus lēmumus par šiem jautājumiem un noformulējis viedokli.
Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme biznesa portālam Nozare.lv solīja, ka informāciju par kreditoru kluba un uzņēmuma pārrunāto varētu sniegt ceturtdien.
Līdz trešdienas dienas vidum Valsts kase vēl nebija saņēmusi rūpnīcas vēstuli, ka tā nespēs veikt kārtējo kredīta maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A. Kārtējais maksājums jāveic 30.aprīlī, un par nespēju to veikt uzņēmumam jābrīdina Valsts kase desmit kalendārās dienas iepriekš, tātad līdz sestdienai.
Biznesa portāls Nozare.lv arī interesējās Finanšu ministrijā, kā valsts atgūs iztērēto summu, ja aprīlī Valsts kase samaksās kredīta maksājumu uzņēmuma vietā. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā referente Laura Upīte norādīja, ka pašlaik vēl ir pāragri runāt par līdzekļu atgūšanu, jo tas ir atkarīgs no tā, ko lems valdība un kādas vienošanās tiks panāktas ar Liepājas metalurga akcionāriem.
Kā ziņots, Liepājas metalurgam aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) - aizdevuma procenti.
Kreditoru klubs ir izvirzījis virkni prasību uzņēmumam: akcionāriem jāiegulda papildu līdzekļi; uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri; uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk; uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A; kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.
Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone iepriekš informēja, ka no akcionāriem tiek sagaidīts aptuveni 25 miljonu latu ieguldījums. Savukārt valsts kopā ar kreditoriem ir gatava pārskatīt jau veikto ieguldījumu pārstrukturizāciju un termiņu atlikšanu. Piemēram, UniCredit S.p.A ir gatava atlikt pamatsummas maksājumu līdz pat diviem gadiem, kas noteikti palielinātu uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu apjomu, kurus uzņēmums varētu ieguldīt savas darbības nodrošināšanā.
Pone iepriekš atzina, ka aprīļa maksājumu pārstrukturēt vairs nebūs iespējams, tādēļ būs jāmaksā gan procentu maksājumi, gan pamatsumma. Pašlaik arvien vairāk izskatoties, ka no valsts līdzekļiem būs jāapmaksā pamatsumma. Savukārt uzņēmumam jāveic procentu maksājumi.