Novembrī Saeimas deputātiem atalgojumā izmaksāti 151 800 latu

kaut esmu jau ļoti sens pensionārs ar pensiju ap 200,vienalga nemazākās skaudības,ka deputāts par ļoti intensīvu darbu nopelna 10 reizes vairāk,bet man ir 10 reizes vairāk brīva laika.Starpcitu,skaudība ir arī viens no 7 nāves grēkiem.

Nu re.Ilgi nebija jāgaida,lai izšļāktos kārtējā gaudu un puņķu kokteiļa deva. Vēl vairāk par avīzes motivāciju,drukājot šādas "ziņas",es nesaprotu,kur ņaudētāji-gaudotāji rauj naudu,lai abonētu Internetu? Tadi kaucieni,ka "nav ko ēst",bet paši caurām dienām dragā "klavieri".Patversmē vaifaju lieto?

Ārprāc! 152000 latu!!! Cik tur bezdarbnieku pabalstu sanāktu! Cilvēkiem nav ko ēst,bet viņiem tik daudz naudas!!!

taču, ka Saeimā maksā milzīgas algas, pabalstiņus un citas ekstras ir kaut kas nedzirdēts pie tāda tautas trūkuma. Pieleca?

Mulkim nesaprast...

ja tu runā par savas SILES brāļu nodrošinājumu, tad tur TEV taisnība. Silē Jums kā jau komūņizmā- visu tauta nodrošina, bet pašai tautiņai plika FIGA.

Intervija ir galīgas muļķības,vai valsts iestādes nav panākušas mērķus.Mērķi ir panākti,jo visi mēs tiekam ārstēti,izglītoti,apsargāti,regulāri laika saņemam algas un pensijas.Katram ir skaidrs,ka ar katru jaunu rītu,ar katru jaunu darbinieku,ar katru iegūto izglītību cilvēki uzlabo savu darbu atdevi un ir ļoti maz cilvēku,kas nevēl labu savam darbam,savai ģimenei,savai valstij,savai pasaulītei.Respektējam arī Sudrabas iedomas,ambīcijas,ko viņa attīsta savā prātā,domāšanā,lai tik liek lietā-praksē.

Lai arī daudzus gadus par to runājam, nav izdevies panākt to, lai likumdošanā tiktu noteikta iestāžu vadītāju, amatpersonu atbildība ne tikai par to, ka nauda tiek iztērēta likuma ietvaros, bet arī kas par šo naudu panākts. Iesniedzām priekšlikumus likuma grozījumiem, lai, būtu viens kopējs valsts attīstības plāns, kurā noteikti mērķi un sasniedzamie rezultāti, kurā arī pretī tērējamajai naudai ir sasniedzamais rezultāts. – Uzlabojusies ir tikai grāmatvedība, vai mainījusies arī valsts pārvaldes domāšana, attieksme labas valsts pārvaldes virzienā? – Visur nav vienādi, bet kopumā, vērtējot valsts pārvaldi, es neteiktu, ka ir kvalitatīva izaugsme izpratnē, kā valsts pārvaldei būtu jāstrādā. Būtisks aspekts ir šī spēja atbildēt par rezultātu, saprast, ka, jebkuru darbu darot, ir jāformulē, kāpēc es to daru, ko ar to gribu sasniegt, jāvar arī izmērīt, kā tas izdarīts. Nedomāju, ka valsts pārvalde profesionalitātes ziņā būtu augusi, drīzāk pēdējos gados tā kritusies. – Ir versijas par iemesliem? – Būtisks pavērsiens bija 2002./2003. gadā, kad diezgan daudzi darbinieki, kuri bija ilgstoši strādājuši valsts pārvaldē, aizgāja no tās prom. Daudzi jaunienācēji, tostarp vadošos amatos, bija ar mazu pieredzi, bez pietiekamas kompetences amata mērogam un veidoja ap sevi komandas ar cilvēkiem ar tādu pašu minimālu pieredzi. Tolaik aktuāli bija politiskie uzstādījumi cīņai ar korupciju, kas pats par sevi ir pareizs uzstādījums, bet tas bija pašmērķis. – Tas bija laiks, kad politikā, valdībā ienāca Einars Repše ar Jauno laiku un pretkorupcijas karogu. – Jā, bija vēlme par katru cenu nomainīt cilvēku un sabiedrībai parādīt to, ka ierēdņi tiek mainīti. Tas valsts pārvaldei deva zīmi: ja kļūdīsies, tevi tūlīt sodīs, un cilvēki ātri noreaģēja, saprata, ka iniciatīva ir nosodāma, labāk to neizrādīt, neuzņemties atbildību. Valsts pārvaldes vide ļoti izmainījās. Pirmajos VK vadības gados šīs pārmaiņas revīzijās izpaudās kā ļoti izplūdušas nekonkrētas atbildes no valsts iestādēm. Otrs trieciens valsts pārvaldes profesionalitātei bija vienotās atlīdzības sistēmas ieviešana, kad atbildīgos vadošos valsts pārvaldes amatos esošiem cilvēkiem tika būtiski samazināta atlīdzība. Uzskatu, ka lielu pārmaiņu brīdī valsts ekonomikā nepieciešami ļoti profesionāli, spēcīgi cilvēki, ar pamatīgām zināšanām, bet pieņemtie lēmumi šādu cilvēku piesaisti nestimulēja. Neatbalstu mehānisku atlīdzības palielināšanu – tā ir jāsasaista ar pienākumiem, amata atbildību, kompetenci. Valsts pārvaldē būtu jāpiesaista vairāk profesionālu cilvēku un vienlaikus tā skaitliski jāsamazina. – Atceros, ka šajā laikā starp jums un premjeru E. Repši valdības sēdēs norisinājās asas diskusijas un drīz pēc tam jūs darbu valsts pārvaldē pametāt. Šos secinājumus jūs balstāt arī uz personisko pieredzi? – Es nekad nevērtēšu lietas tikai no sava personiskā viedokļa. Ne uz vienu ļaunu prātu neturu un neesmu apvainojusies. Kad aizgāju no Finanšu ministrijas (FM), ieraudzīju, cik daudzi cilvēki ir pametuši šo iestādi. Redzēju attieksmi pret vairākiem maniem kolēģiem FM, to, ar kādām metodēm centās panākt, lai cilvēks atstāj darbu valsts pārvaldē. Saprotu, ka katram vadītājam var būt sava personiskā pozīcija, ar ko viņš vēlas strādāt komandā, bet to var nokārtot normāli, vienoties vai paskaidrot, kāpēc darbinieks neatbilst konkrētām prasībām, un izbeigt darba attiecības, bet nekad neatzīšu metodes, kas ir vērstas uz cilvēku pazemošanu.