Viņš norādīja, ka veselības aprūpei kopumā valsts finansējums 2013.gadā ir 3,15% no iekšzemes kopprodukta un ar tendenci samazināties.
"Latvijā kopš 2011.gada valsts finansējums zāļu kompensācijai ir otrs zemākais ES, mūs apsteigusi pat Rumānija, vēl mazāks finansējums ir tikai Bulgārijai. Mēs tālu atpaliekam arī no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas," uzsvēra Leja.
Viņš gan norādīja, ka ambulatorā aprūpe ir prioritāte, bet efektīvas ārstēšanas nodrošināšanai adekvāti līdzekļi netiek paredzēti. Līdz ar to valsts kompensēto medikamentu pieejamība Latvijā nav apmierinoša - it sevišķi jaunu, izmaksu efektīvu kompensējamo zāļu pieejamība.
"Diemžēl pēdējos gados valsts koncentrējās galvenokārt uz zāļu kompensācijai atvēlēto līdzekļu ekonomēšanu un kompensējamo zāļu cenu samazināšanu, aizmirstot par to, ka efektīva zāļu kompensācijas sistēma ļauj ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet arī samazināt saslimstību, hospitalizāciju un mirstību. Valsts kompensējamo zāļu budžets ir nevis izdevums, bet gan efektīva investīcija, kas palīdz attīstīt Latvijas tautsaimniecību," skaidroja Leja.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāvis Juris Bundulis arī atzīmēja, ka sistēmā joprojām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. "Jāveic padziļināta analīze par finansējuma apjoma ietekmi uz iedzīvotāju galvenajiem veselības rādītājiem, jāpilnveido iepirkumu procedūra tā, lai veicinātu zāļu pieejamību un nesarežģītu zāļu ražotāju darbības plānošanu, kā arī jānosaka skaidri kritēriji tam, kā sarakstā tiek iekļauti jauni medikamenti."
Savukārt Aptiekas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe skaidroja, ka ārstu, aptieku un farmaceitu sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, ka kompensējamo medikamentu budžets ir kritiski nepietiekošs, kādreiz ir nosaukti vajadzīgie 100 miljoni latu gadā, lai tuvotos minimālajam līmenim.
"Patlaban iedalītos 78,5 miljonus [latu] varētu pārvaldīt efektīvāk, ja nozare varētu vienoti skatīties uz būtiskāko - atrast praktiskus risinājumus, kas vairotu medikamentu pieejamību pacientiem. Pašreizējais regulējums atbilst pagājušā gadsimta praksei, un to ir iespējams uzlabot, paātrinot informācijas apriti un koriģējot normatīvos aktus, lai šai informācijas plūsmai radītu labvēlīgu vidi," norādīja Zemdega-Grāpe.