Tātad Covid-19 ietekme uz bezdarbu gada griezumā ir bijusi nedaudz lielāka par vienu procentu. Jāpiebilst, ka eirozonā saskaņā ar Eurostat datiem pērnā gada novembrī bezdarba rādītājs bija 8,3%. Samērā nelielais bezdarba kāpums skaidrojams ar tādiem valsts atbalsta instrumentiem kā dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas nepilnai nodarbinātībai.
Analizējot aktuālos rādītājus, bezdarba pieaugumā uzkrītošas ir reģionālās atšķirības, kuras Latvijas darba tirgū ir nemainīgi klātesošas. Ja Rīgā aktuālais bezdarba līmenis ir 5,7%, tad Latgales reģionā – 15,4%.
NVA statistika liecina, ka līdz 11. janvārim saņemti 58 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, kas skar 5703 darbiniekus. Janvārī reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 70 841, un kopš gada sākuma tas pieaudzis par 1236. Tajā pašā laikā NVA reģistrētas 12 159 vakances un šomēnes jau reģistrētas 1485 jaunas vakances. Tātad janvārī no jauna reģistrēto vakanču skaits pārsniedz no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaitu.
Pašreizējā ārkārtas situācija ar tās diktētajiem ierobežojumiem izvirza jautājumu, vai un kādus NVA pakalpojumus bezdarbnieki var saņemt. NVA direktore Evita Simsone skaidro: "Iespējas pārkvalificēties saglabājušās līdzīgas tām, kādas bija pirms Covid-19, vienīgi mainījušās formas, kādās tās pieejamas. Šobrīd visas pārkvalifikācijas iespējas tiek nodrošinātas attālināti. Esam pat paplašinājuši piedāvājumu cilvēkiem ar augstāku kvalifikāciju un bāzes izglītību, piedāvājot vairākas attālināto mācību programmas. Šajās attālināto mācību programmās piedāvājums ir plašs, un izvēles iespējas ir lielas."
Taču ne vienmēr jāskatās uz pārkvalifikāciju, uzsver NVA direktore. Bieži vien būtiskākais ir novērtēt cilvēkam piemītošās prasmes. Arvien svarīgāka kļūst profesionālo prasmju attīstība, jo formālā izglītība daļēji zaudē nozīmību darba tirgū, kas savukārt mainās ārkārtīgi strauji, un būtiska kļūst spēja šīm pārmaiņām pielāgoties. Profesijas ir mainījušās ļoti krasi, un Covid-19 krīze digitālo transformāciju kāpinājusi ļoti strauji. Šobrīd svarīgākais esot domāt un runāt par prasmju attīstību, nevis par globālu pārkvalifikāciju.
Jāpiebilst, ka NVA būtiski paplašināja iespējas mācīties tiešsaistē. Piemēram, 2020. gadā NVA piedāvāja iespēju bez maksas mācīties attālinātās izglītības platformās Coursera, LU OpenMinded un Element of AI. Turklāt platformā Coursera varēja mācīties ne vien NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji, bet arī nodarbinātās personas.
Mācības šajā platformā līdz 14. decembrim bija uzsākuši 1090 NVA reģistrētie bezdarbnieki un reģistrētie darba meklētāji, kā arī 223 nodarbinātie. Vispieprasītākie kursi ir Excel prasmes biznesam: pamati, Programmēšana visiem (darbs ar Python), Mārketings digitālajā pasaulē, Profesionālā e-sarakste angļu valodā, Profesionālas sarunas angļu valodā: klātienē, tiešsaistē un pa tālruni.
Tāpat Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar NVA piedāvā bezmaksas ITK prasmju apguvi sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Projekta mērķis ir jaunu sieviešu, kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iesaiste IKT nozarē un digitālajos darbos. Savukārt līdz 11. janvārim ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir angļu valodas pamatprasmes un kurš prot strādāt ar MS Office programmatūru, varēja pieteikties Microsoft digitālo prasmju pilnveides bezmaksas kursiem ar pasniedzēju atbalstu.
NVA arī norāda, ka ikviens, kuram ir interneta pieslēgums, jebkurā viņam ērtā vietā un laikā var tiešsaistē apgūt darba meklēšanā noderīgas zināšanas, kā arī mācīties finanšu pratību, ar portāla Latvija.lv starpniecību autorizējoties NVA CV un vakanču portāla e-mācību sadaļā. Tajā lietotājiem pieejami e-mācību moduļi Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju, Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai un Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība. Visiem darba meklētājiem gan jāņem vērā, ka līdz 7. februārim NVA filiālēs apmeklējumi klātienē nenotiek.