Viņaprāt, centrālās bankas vadītāja nostāja, ka cilvēkiem nav jāņem kredīti, ir nepareiza. "Šādi paziņojumi neapšaubāmi negatīvi ietekmē ekonomiku un to bremzē. Domāju, ka centrālās bankas uzdevums ir izdomāt metodi, kā palielināt ekonomiku. Atrast veidus, kā izsniegt vairāk kredītu, lai ekonomika atjaunotos. Īpaši jau Latvijā," skaidroja J.Ošlejs.
Viņš arī intervijā norādīja, ka Latvijas Bankas "politika ir nepareiza, jo galvenais mērķis ir tikai un vienīgi pievienošanās eirozonai, nerēķinoties ne ar kādām citām blakus parādībām".
"Ja šajā nolūkā jāsamazina ekonomika, tad Latvijas Bankai tas šķiet pietiekams upuris, kuru viņi arī sekmīgi īsteno. Bet tas ir nepareizi, tāpēc ka ekonomikas mērķim būtu jābūt ekonomikas izaugsmei, nevis abstraktai cita veida naudas ieviešanai. Jo īpaši apstākļos, ka eirozonā ir tik sarežģīta situācija, ka tā draud izjukt," skaidroja J.Ošlejs.
Viņaprāt, Latvijas Bankas primārais mērķis ir iestāšanās eirozonā, nevis stabilizēt Latvijas ekonomiku.
Runājot par Latvijas Krājbankas jautājumu, J.Ošlejs skaidroja, ka "problēmas nebūs tik lielas kā Parex bankas gadījumā, jo Krājbanka ir relatīvi nelielāka, bet būs divas problēmas". " Tātad divas problēmas - viena, ka cilvēkiem praktiski nebūs naudas, otra, ka cilvēki uztrauksies, netērēs un no tā būs problēmas, jo samazināsies naudas apgrozījums ekonomikā," skaidroja J.Ošlejs.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā daudzi uzņēmumi gūst būtisku daļu savu ieņēmumu, eksportējot produkciju uz Lietuvu, tādēļ, bankrotējot būtiskai Lietuvas bankai, kāda ir Snoras banka, eksports uz Lietuvu samazināsies, līdz ar to būs problēmas Latvijas uzņēmumiem.
Visu interviju ar J.Ošleju lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!