Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu "paldies" atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai "dāvanas" saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt "paldies".
Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. "Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu."
Pēc tam strādājot jau privātajā sektorā, Aivai bijis ļoti grūti pierast pie domas, ka par pakalpojumu jāprasa no pacientiem samaksa, bet pamazām tas mainījies. Un te runa nav papildu pateicībām vai kukuļiem naudas izteiksmē, bet par parasto samaksu pret izrakstītu kvīti. Taču tas arī devis ieskatu tajā, cik negodīgi mazs atalgojums ir ārstiem pret to darbu, ko viņi veic, un atbildību par pacientu, ko uzņemas. Līdz ar to šobrīd, kad diemžēl bieži nākas pašai doties vizītēs pie speciālistiem, gulēt arī slimnīcā un pat veikt operācijas, Aivai vienmēr ir apziņa, ka iedota šokolāde vai puķes neko neizteiks, viņu situāciju neuzlabos. Tāpēc Aiva maksā, kaut gan to nevajag un nedrīkst darīt - ieliek naudu kabatā, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai atklāti noliek uz galda.
Dienas aptaujātie pacienti stāsta, ka tas, kā naudu ārstam iedot, ir atkarīgs no situācijas. Bieži aploksne vienkārši tiek nolikta uz galda, savukārt no ārsta pretī tiek saņemti pateicības vārdi. Esot gan bijuši gadījumi, kad ārsts naudu nav pieņēmis - purinājis galvu un atdevis atpakaļ. Kāds cits pacients, pensionārs Ivars Dienai piebilst, ka vajag banknotes paslēpt kādā skaistā blociņā, taču tā, lai to stūrītis ir redzams un mediķis netīšām neizmet ārā. Savukārt citreiz no ārsta izskan replika, ka šī "pateicība" jau neko neizmainīšot, bet naudu atpakaļ nedod. Lielākā summa, ko Ivars vienā reizē ir devis, ir 100 latu, kas bija pirms smagas operācijas. Tas nodrošinot papildu drošības sajūtu, ka viss būs kārtībā, ārsts pievērsīs lielāku uzmanību, rūpīgāk veiks savu darbu.
Ivars vēl piebilst, ka, pēc viņa novērojumiem, 80% ārstu, ar ko viņš ir saskāries, naudu ņem. Vismaz tie ārsti, kas ir gados vecāki, par jaunajiem viņš nezina. Īpaši izteikts tas esot pilsētā, kur viņš dzīvo, bet arī Rīga nav izņēmums.
Kā Dienai stāsta Sabiedrības par atklātību Delna direktors Gundars Jankovs, situācija šobrīd uzlabojas un sabiedrība tomēr apzinās to, ka valsts spēj nodrošināt veselības pakalpojumus, un vairs nedod pateicības ārstiem. Taču joprojām ir situācijas, kad pacients nesaprot, ir vai nav jādod pateicība mediķim, ir vai nav izdomātā summa, dāvana adekvāta. Tajā brīdī nereti pacientam ir sakāpinātas emocijas, un viņš uzskata, ka ārsts varētu strādāt vēl labāk, un to stimulēt varētu ar kaut kādu finansiālu atbalstu. Klasiska situācija ir vēlme apiet garo rindu, piemēram, uz kādu izmeklējumu.
Pēc Jankova novērojumiem, pateicības dod tieši vecāki cilvēki, un nereti tas ir mantojums no iepriekšējiem laikiem. Līdz ar to esot jānomainās vairākām paaudzēm, lai šo problēmu izskaustu. To arī apliecina Dienas aptaujātie jaunieši - visi atzīst, ka naudu ārstam aploksnē nedotu, ja nu vienīgi kādu šokolādi. Savukārt viņu vecāki vai vecvecāki dodot gan.
Jankovs aicina pacientus vairāk ziņot par situācijām, ja no viņiem papildu maksājums tiek sagaidīts, jo ārstniecības iestādes vadībai jābūt ieinteresētai to izskaust. Taču bieži vien iestādes vadība par šādām situācijām nemaz nezina. Citādi ir, ja summas ir ļoti lielas un tā jau ir sistēma.
Vairāk par "pateicību" došanu ārstiem žurnālistes Annas Bērziņas rakstā Nopērk sev drošības sajūtu lasiet otrdienas, 14.jūlija, laikrakstā Diena!