Nauda nepieciešama, lai šiem cilvēkiem veiktu psihiatrisko ekspertīzi. Viena šāda ekspertīze Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā maksā 100 latus. Līdz šā gada beigām prokuratūra varētu saņemt vismaz 60 šāda veida iesniegumus.
Likums "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām" stājās spēkā 1.augustā, un tā mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un nepamatoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs ievietoto godu un cieņu.
Saskaņā ar likumu minētajiem cilvēkiem vai viņu aizgādņiem jāiesniedz prokuratūrā iesniegums par psihiatriskajā ārstniecības iestādē nepamatoti ievietotās personas statusa atjaunošanu. Lai pieņemtu lēmumu par statusa atjaunošanu, prokurors pieprasīs psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu vai nepieciešamības gadījumā - citu ekspertu atzinumu.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule portālam Diena.lv iepriekš skaidroja, ka šādā kārtībā cilvēkiem netiks noņemta savulaik uzstādītā diagnoze, ko var izdarīt Ārstniecības likumā paredzētajā kārtībā, bet gan pateikts, ka savulaik cilvēks nepamatoti uzskatīts par tik slimu, lai viņu ievietotu psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Proti, reabilitēt būs iespējams arī slimos cilvēkus, kuriem ārstniecība psihiatriskajā slimnīcā tomēr nebija nepieciešama.
Jau ziņots, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kuri ikdienā uz savas ādas turpina izjust PSRS represiju sekas. Tie ir cilvēki, kuri toreiz uzdrošinājās nepiekrist komunistiskajam dzīves standartam un tādēļ tika atzīti par psihiski slimiem.
Kopš tā laika, piemēram, šizofrēnijas diagnoze viņiem ir palikusi uz mūžu. Nelīdz ne sūdzēšanās tiesībsargātājiem, ne mediķiem. Lietuva un Igaunija, piemēram, politiski uzliktās diagnozes saviem bijušajiem disidentiem noņēma jau pirmajos neatkarības atjaunošanas gados. Bet Latvijas politiķi atzīst, ka par to vienkārši bijis piemirsts.