Ir rīcībā nonācis Ekonomikas ministrijas (EM) ierobežotas pieejamības informatīvais ziņojums un uz to balstīts Ministru kabineta (MK) lēmuma projekts, kurš izvirza uzdevumu panākt Lattelecom un LMT "integrēšanu" vienā uzņēmumā līdz nākamā gada beigām un pēc tam tālāku privatizāciju.
Privatizācijas lēmumi tiktu atstāti nākamās Saeimas ziņā, bet tūlītējais uzdevums ir LMT iekļaušana Lattelecom struktūrā, veidojot apvienotu uzņēmumu. Žurnāls norāda, ka Lattelecom tas būtu labs risinājums, taču ir šaubas, vai tas būtu izdevīgi arī patērētājiem.
Latvijas valsts pašlaik kontrolē 51% akciju Lattelecom un LMT, bet otrs līdzīpašnieks abos uzņēmumos ir TeliaSonera, kurā kopumā 49% akciju pieder Zviedrijas un Somijas valdībām.
Žurnāls norāda, ka abu uzņēmumu valsts daļu privatizācija tikusi apsvērta jau sen - Lattelecom daļas tika nodotas Privatizācijas aģentūrai jau 1998.gadā, bet LMT - 2006.gādā. Tomēr jautājums par Lattelecom un LMT tālāku privatizāciju nav bijis Latvijas valdības darba kārtībā kopš 2008.gada, kad Ivara Godmaņa kabinets noraidīja piedāvājumu, kura rezultātā LMT nonāktu pilnīgā TeliaSonera kontrolē, bet 49% Lattelecom akciju tiktu pārdoti finanšu investoram Blackstone. Taču pērn martā valdība izveidoja darba grupu, "lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām" Lattelecom un LMT. To vada ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tajā iekļauts arī finanšu un satiksmes ministrs, vēsta Ir.
Lattelecom 4.jūnijā iesniedza premjerministram Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Pavļutam piedāvājumu ciešākai Lattelecom un LMT integrācijai, un Dombrovskis uzdeva ministru darba grupai to izvērtēt. 17.jūnijā Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins prezentēja Lattelecom priekšlikumu valdības darba grupai. Lielā mērā balstoties uz šo prezentāciju, tapis arī lēmuma projekts un informatīvais ziņojums, kuram piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, norāda žurnāls.
Ziņojumā apskatīti divi iespējamie ceļi Lattelecom un LMT apvienošanai. Pirmais, kurš atbilst sagatavotajam MK lēmuma projektam un saglabā valstij 51% daļu apvienotajā uzņēmumā, paredz, ka Lattelecom aizņemas naudu, lai atpirktu LMT daļas no pārējiem īpašniekiem - TeliaSonera, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un Privatizācijas aģentūras. Otrais variants - LMT dalībnieki iegulda sev piederošās daļas Lattelecom. Šis variants gan neatbilstu MK lēmumprojektam, jo atbilstoši ziņojumā minētajam uzņēmumu vērtējumam TeliaSonera iegūtu ap 53% daļu apvienotajā uzņēmumā. Lattelecom vadība rosina uzņēmumu integrēt ar LMT, pamatojot to ar abu kompāniju vērtības krišanos tagad un tālākā nākotnē.
Ziņojumā secināts, ka papildu vērtība, apvienojot uzņēmumus, varētu pārsniegt 45 miljonus latu, raksta žurnāls. Vārdā nenosaukti finanšu konsultanti esot aplēsuši pat lielāku ieguvumu - 88 miljonus.
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe portālam Diena.lv norādīja, ka ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa, kurā ietilps ekonomikas, finanšu un satiksmes ministri, neuzskata par nepieciešamu šobrīd atsavināt valsts kapitāla daļas telekomunikāciju uzņēmumos LMT un Lattelecom.
"Šobrīd netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu, servisa līmeni klientiem," sacīja D.Grūbe.
Ekonomikas ministrija (EM) norādīja, ka sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka šobrīd LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus. "Tāpēc Privatizācijas aģentūra darba grupas uzdevumā ir vērtējusi dažādus uzņēmumu turpmākās pārvaldības modeļus, tostarp, kā vienu no iespējām izvērtējot uzņēmumu konsolidāciju, valstij saglabājot kontrolpaketi uzņēmumā. Darba grupa ir iepazinusies ar šiem modeļiem, uzskatot par nepieciešamu par tiem informēt arī Ministru kabinetu," sacīja EM pārstāve.
Informatīvā ziņojuma projekts šobrīd ir nosūtīts saskaņošanai un papildināšanai citām iesaistītajām ministrijām, pēc kuru viedokļu saņemšanas tiks turpināts darbs pie tā izstrādes.
Par piemērotāko un valsts interesēm atbilstošāko modeli būs jālemj Ministru kabinetam, dodot mandātu arī turpmākam darbam un sarunām akcionāru līmenī par LMT un Lattelecom pārvaldības modeli.
(ziņa papildināta ar Ekonomikas ministrijas viedokli 11.-15.rindkopā)