Viņš informēja, ka pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā, taču cilvēki tiek pratināti.
Kratīšanas veiktas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā. Gudermanis ne apstiprināja, ne noliedza to, vai izmeklēšanā iesaistījies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Procesuālās darbības joprojām notiek. Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti - tai skaitā datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība Omega, piebilda Gudermanis.
Viņš atzina, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus solīt nevar. ENAP priekšnieks apstiprināja, ka kriminālprocess, kurā patlaban notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, tika sākts pēc "Liepājas metalurga" akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma.
Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece apstiprināja, ka pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas jaunāka inspektora Mežavilka ierosinājuma ir veikta kratīšana Liepājas metalurga vadības un akcionāru dzīvesvietās un darba kabinetos. Laiveniece norādīja, ka no uzņēmuma vadības un akcionāru puses nekādi komentāri par šo faktu nesekos.
To, ka likumsargi otrdienas rītā bija aizzīmogojuši uzņēmuma Liepājas metalurga izpilddirektora Leona Ptičkina kabineta durvis, apstiprināja Liepājas metalurga arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava. Viņš pastāstīja, ka ap plkst.8 gājis pie izpilddirektora Leona Ptičkina un redzējis, ka viņa kabineta durvis aizzīmogotas un pie tām stāvējuši vairāki cilvēki. "Es viņiem neko neprasīju. Neviens nebija uniformā un man neko neprasīja. Es nogāju lejā un prasīju apsardzei, kura man atbildēja, ka ir tiesas lēmums veikt kaut kādas darbības. Par citu neko nezinu, taču drīzumā iešu skatīties, kas notiek, jo man cilvēki prasa, kas notiek," norādīja Grava. Kur Ptičkins atrodas šobrīd, Grava nezinot.
Kratīšana veikta kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma. Lipmans noliedza, ka kriminālprocess būtu ierosināts pēc viņa iesnieguma vai pilnvaras. Lipmans arī piebilda, ka viņa rīcībā nav nekādas plašākas informācijas par notikušo kratīšanu, jo viņš patlaban neatrodas Latvijā.
Kratīšana veikta kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma.
Ekonomikas policija izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar Liepājas metalurgu. Pērn policijā sākotnēji veikta pārbaude par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus.
Elektrības piegāde uzņēmumam Liepājas metalurgs ierobežota līdz brīdim, kad tas būs gatavs atsākt ražošanu, informēja AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.
Kā skaidroja Bidere, ņemot vērā, ka izejvielu trūkuma dēļ AS Liepājas metalurgs ir apturējusi tērauda kausēšanu, Latvenergo pārvades sistēmas operatoram AS Augstsprieguma tīkls lūgusi ierobežot elektroenerģijas piegādi.
Elektroenerģijas piegāde uzņēmumam tiks ierobežota, nodrošinot spriegumu metalurģijas uzņēmuma drošības, administrācijas un ar ražošanu nesaistītu iekārtu funkcionēšanai.
Pašlaik tiek nodrošināta elektroapgāde Liepājas metalurga ražošanas iekārtu funkcionalitātes saglabāšanai, tādējādi netiek nodarīti bojājumi metalurģijas uzņēmuma iekārtām, saglabājot iespēju atsākt ražošanu un norēķināties par parādsaistībām, informēja Bidere.
Šobrīd elektroapgāde tiek nodrošināta apgaismojumam cehos, elektrosistēmu uzturēšanai, teritorijas apgaismojumam un apsardzei, ūdens cirkulācijai un kanalizācijai.
Ja AS Liepājas metalurgs iegādāsies izejvielas, būs gatava atsākt kausēšanas darbus un iepazīstinās ar piegādāto resursu samaksas plānu, būs iespējams apsvērt elektroenerģijas piegādi pa augstsprieguma līniju, skaidroja Latvenergo pārstāve.
Portāls pietiek.com iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu "izpumpēšanas" veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus Liepājas metalurgs savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.
Tāpat ievērojami līdzekļi "izpumpēti", izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām (starpība - 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.
Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo uzņēmuma produkciju.
Kā ziņots, Liepājas metalurga kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.
Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.
Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta Prudentia pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, Liepājas metalurga lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.
Liepājas metalurga lielākie kreditori ir AS Latvenergo, AS Citadele banka, AS SEB banka, tērauda tirgotājs Stemcor un Valsts kase.
Kāds investors no Krievijas esot gatavs ieguldīt naudu finansiālās grūtībās nonākušajā uzņēmumā Liepājas metalurgs ar nosacījumu, ja tiks nomainīta esošā valde un padome, LTV Ziņu dienestu informēja Kirova Lipmana pilnvarotā persona Mārtiņš Krieķis.
"Manam klientam ir investors, kurš ir informēts par faktisko situāciju uzņēmumā. Viņš ir gatavs jebkurā gadījumā ieguldīt tajā naudu. Investoram ir tikai viens nosacījums- [jāmaina] pašreizējā valde un pašreizējā padome," intervijā sacīja Krieķis.
Neviens neguldīs naudu uzņēmumā, kurā notiek šādas nepārskatāmas lietas. Šis investors ir Krievijas Forbes saraksta pirmajā simtniekā un strādā metalurģijas nozarē. Tiklīdz Kirovs Lipmans pārņem faktisko vadību šajā uzņēmumā, šis investors ir gatavs 24 stundu laikā nodrošināt visu nepieciešamo, lai Liepājas metalurgs varētu normāli funkcionēt: investors ieguldīs pietiekamus līdzekļus gan uzņēmuma nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, gan lai šis uzņēmums ilgākā laika posmā kļūtu peļņu nesošs un spētu norēķināties ar visiem kreditoriem.
(ziņa papildināta ar 2.,3. un 5. rindkopu)