"Jā, diemžēl, bet tā tas ir. Koncerns Varner Gruppen pamet Latvijas apģērbu tirgu. Darbu zaudēs 106 cilvēki," stāsta Možeiko, piebilstot, ka līdz ar veikalu slēgšanu tiks likvidēts arī koncernā Varner Gruppen ietilpstošais uzņēmums Varner Baltija.
Jautāts par iemesliem astoņu Latvijā esošo Cubus, trīs esošo Bik Bok un trīs esošo Dressmann veikalu slēgšanai, Možeiko atbildēja, ka viņš nevar sniegt detalizētākus komentārus. Viņš piebilda, ka tas ir īpašnieku lēmums.
Možeiko gan atzīmēja, ka Cubus veikali tiks slēgti, sākot no nākamā gada 28.februāra, bet Bik Bok un Dressmann veikali tiks slēgti līdz nākamā gada martam. Taču detalizētākas informācijas viņa rīcībā neesot. Viņš arī piebilda, ka šovasar jau slēgts viens zīmola Bik Bok veikals Aspazijas bulvārī. Arī par šī veikala slēgšanas iemesliem viņš nevarēja neko sīkāk izklāstīt.
Lai arī no biznesa perspektīvas ir saprotams, tomēr cilvēciski ir žēl, ka Norvēģijas koncerna "Varner Gruppen" īpašnieki pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, atzīst bijušais politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš kopā ar koncerna bijušo vadītāju Franku Varneru Latvijā izveidoja kopuzņēmumu "Dressmann-Baltija".
Viņš norāda, ka viņam pašam nav konkrētas informācijas par iemesliem, kāpēc nolemts aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, tomēr pieņēmumu līmenī viņš pieļauj, ka tam ir saistība ar tādiem faktoriem kā tirgus apjoms un nedaudz, bet tomēr arī pieaugošā konkurence Latvijas apģērbu tirgū.
"Pēc tam, kad pirms aptuveni desmit gadiem nomira kompānijas bijušais vadītājs Varners, ar ko kopā izveidojām pirmo kopuzņēmumu "Dressmann-Baltija", biznesu pārņēma viņa dēli, kas uzreiz pieņēma lēmumu turpināt biznesu ar apģērbu zīmolu attīstīšanu, atbrīvojoties no "Varner Gruppen" nekustamā īpašuma biznesa jomas," stāsta Šlesers.
Pievēršoties tieši apģērbu biznesam, Varnera dēli iegādājās vairāk nekā 100 veikalus, tādējādi īstenojot savu mērķi iet iekšā lielajos tirgos.
Kas attiecas uz Latvijas apģērbu tirgu, Šlesers atzīmē, ka no biznesa perspektīvas viņš ļoti labi saprot lēmumu aiziet no Latvijas. "Cik zinu, Frankam Latvija bija kaut kas īpašs, bet viņa dēliem - nē. Taču, būsim godīgi, Latvija nebūt nav arī milzīga iepirkšanās metropole. Latvijā nav nevienas Eiropas mēroga lielpilsētas. Pat Rīga, salīdzinot ar Eiropas pilsētām, piemēram, pirktspējas ziņā vēl atpaliek."
Tāpēc, ja koncerna īpašniekiem ir vēlme kāpināt apgrozījuma apjomu, tad ir jāpievēršas tiem tirgiem, kas ir visienesīgākie, atzīst Šlesers, piebilstot, ka patlaban visienesīgākais "Varner Gruppen" tirgus ir Vācija.
Jautāts, vai vēl kā faktors aiziet no Latvijas varētu būt arī konkurences pieaugums, Šlesers teica, ka tas, visticamāk, ir pavisam nenozīmīgs faktors lēmuma pieņemšanā. "Varnera dēli, visticamāk, izvēlējās pārorientēties uz lielākiem un ienesīgākiem tirgiem."
Nozare.lv jau pērn septembrī vēstīja, ka viens no pirmajiem apģērbu veikaliem Dressmann Rīgā, Aspazijas bulvārī, slēgts zaudējumu dēļ, par ko toreiz biznesa portālu Nozare.lv informēja apģērbu tirgotāja Varner Baltija veikalu Dressmann reģionālā vadītāja Vita Ivanovska.
Kā ziņots, Varner Baltija peļņa pērn palielinājusies par 50,2%, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina Firmas.lv informācija. Pērn uzņēmuma peļņa bija 200 346 lati, bet 2011.gadā - 133 411 lati.
Salīdzinājumam - 2010.gadā uzņēmums cieta 274 732 latu zaudējumus, kas samazinājās vairāk nekā trīs reizes, salīdzinot ar 2009.gadu, kad Varner Baltija strādāja ar 882 740 latu zaudējumiem.
SIA Varner Baltija dibināta 1994.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 774 000 latu. Varner Baltija pilnībā pieder Norvēģijas kompānijai Varner Retail.
Varner Baltija ir daļa no Norvēģijas koncerna Varner Gruppen, kam pieder apģērbu veikalu ķēdes vairākās Eiropas valstīs. Rīgā uzņēmums darbību sāka 1995.gadā, kad atvēra veikalu Dressmann.
Papildināta ar Aināra Šlesera viedokli 5.-9.rindkopā