Sagatavotais pieteikums būs par likuma "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu", Valsts prezidenta lēmuma un Saeimas prezidija 20.decembra atzinuma par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.
Dzintars informēja, ka iesniegumam nepieciešamos deputātu parakstus paredzēts savākt ceturtdien un tad arī to plānots iesniegt ST. "Teksts ir gatavs, vēl ir mazi precizējumi, un ceturtdien plenārsēdes laikā savāksim parakstus," sacīja Dzintars.
Pēc NA juristu uzskata, pieteikums ietver arī tautas nobalsošanas apturēšanu.
"Mūsu juristi tā uzskata. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir izteicies, ka teorētiski šāda iespēja pastāv. Mūsu vēlme ir pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams. Vai tas notiek, maksimāli lielam skaitam aizejot un parakstoties pret, vai tas notiek, ar Satversmes tiesas lēmumu pasakot, ka referendums nav leģitīms, tas ir otršķirīgs jautājums," klāstīja Dzintars.
Vienotības preses pārstāve Laila Timrota aģentūrai BNS pastāstīja, ka frakcijas deputāti ir gatavi parakstīt Nacionālās apvienības gatavoto pieteikumu Satversmes tiesai, norādot, ka diskusijas par to, vai šāds referendums ir pieļaujams, ekspertu vidū ir plašas, bet tikai ST lēmums šīm debatēm var pielikt punktu.
Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcija iesniegšanai ST paredzētos dokumentus saņēmusi tikai trešdien pēcpusdienā un sāks tos vērtēt. Tāpēc pagaidām lēmums par iespējamu iesaistīšanos nav pieņemts. Frakcija par savu atbalstu šim iesniegumam trešdien un ceturtdien, visticamāk, vēl nenolems, žurnālistiem sacīja ZRP frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
"Mums ir diezgan liela demokrātija, un demokrātija prasa laiku," viņš piebilda.
Nepieciešamība savākt 20 parakstu izriet no ST likuma, ka tiesības iesniegt sūdzību ir ne mazāk kā 20 deputātiem.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris Latvijas Radio trešdienas rītā atzina, ka teorētiski pastāv iespēja, ka ST aptur referenduma sarīkošanu.
"Patlaban varu tikai teorētiski spriedelēt. Ja tiek noformulēts pieteikums atbilstoši mūsu kompetencei un tiesa lemtu par lietas ierosināšanu, un vienlaicīgi būtu izteikts lūgums apturēt kādas darbības, jo nebūtu loģisks tiesas spriedums, ja notikumi ietu savu ceļu, un tad tiesas spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie bezjēdzības spriedumā, tad mēs iepriekš apturam, tā ka tad teorētiski tas ir iespējams," klāstīja Kūtris.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai BNS iepriekš paskaidroja, ka vispirms pieteikumu izvērtēs ST priekšsēdētājs. Ja pieteikums būs virzāms tālāk, tas tiks nodots ST kolēģijai, kam vēlākais mēneša laikā būs jāsniedz atzinums, vai ir ierosināma lieta.
ST kolēģijas atzinumā tiks minēta lietas ierosināšanas ietekme uz referenduma sarīkošanu. "Kolēģijas lēmumā būs arī norādīts, kas no tā izriet," norādīja Pauliņa.
Ja lieta tiks ierosināta, pēc likuma, tā jāizskata piecu mēnešu laikā.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Referendums notiks, jo biedrībai Dzimtā valoda izdevās savākt pietiekamu skaitu vēlētāju parakstu. Vēlētāju rosināto likumprojektu iesniedza Valsts prezidentam, kurš to tālāk nodeva Saeimai. Parlaments likumprojektu noraidīja, nenodot skatīšanai komisijās.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.
(papildināta visa ziņa)