Ceturtdien diagnoze "tularēmija" laboratoriski tika apstiprināta diviem un klīniski četriem bērniem, norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka minētā sporta kluba 15 bērni un divi pieaugušie šī gada jūlija beigās un augusta sākumā uzturējās privātā mājā Salaspils novadā, Silabriežu apkārtnē. Bērni peldējušies vietējā dīķi un netālajā karjerā - vietās, kas nav paredzētas peldēšanai (dīķi apdzīvo ūdensžurkas).
Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu iespējamajā inficēšanās vietā, SPKC epidemiologi konstatēja, ka Silabriežu apkārtnes teritorija (dīķis, meliorācijas grāvis, Piķurgas upe) ir nesakopta un aizaugusi ar zāli, kas veicina grauzēju izdzīvošanu un vairošanos. SPKC ir nosūtījis informāciju Stopiņu un Salaspils novadu domēm ar norādījumiem par steidzami veicamiem profilakses pasākumiem.
Šobrīd SPKC nav saņēmis informāciju par citiem iespējamiem saslimšanas gadījumiem.
Jau ziņots, ka sākotnēji Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas centrs (LIC) informēja par kāda Latvijas iedzīvotāja inficēšanos ar retu un bīstamu slimību - tularēmiju.
Tularēmija ir akūta infekcijas slimība, kas skar cilvēka limfātisko sistēmu, īpaši plaušas, acis un ādu, pastāstīja infektoloģe un stacionāra vadītāja Baiba Rozentāle. Baktērijas iekļūst cilvēka organismā caur bojātu ādas virsmu, gļotādu un elpceļiem, izraisot izmaiņas limfmezglos. Nonākot asinīs, tularēmijas baktēriju iniciētais patoloģiskais process var radīt sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas bojājumus, skaidroja Rozentāle.
Speciālisti norāda, ka iespējamā inficēšanās ir daudzveidīga - infekcijas avots biežāk ir peļveidīgie grauzēji, ūdensžurkas, arī zaķi un lapsas. Cilvēki var inficēties no slimiem dzīvniekiem, peldoties inficētā ūdenī vai dzerot to, ieelpojot inficētu graudaugu putekļus kulšanas laikā. Infekciju var pārnēsāt arī ērces, odi un dunduri. Inficēties var arī transmisīvi. Tularēmijas perēkļi veidojas, inficētiem grauzējiem migrējot no savas mājvietas uz cilvēku apdzīvotām vietām un tas biežāk notiek vasaras beigās un rudenī.
Atbilstoši inficēšanās veidam rodas dažādas tularēmijas formas - buboņi (blīvi un sāpīgi limfmezgli), čūlas buboņi, acu buboņi, angīnas buboņi, anginozi buboņi, plaušu buboņi un tml. Inkubācijas periods ir ļoti dažāds - tas var ilgt trīs līdz septiņas, dažkārt līdz pat 30 dienām.
Pirmie saslimšanas simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, no 38 līdz 40 grādiem, galvas un muskuļu sāpes, vājums, vispārējs nespēks, ēstgribas trūkums, bezmiegs un svīšana, var būt arī vemšana.
Infekciju ārstē ar antibiotikām. Pēc pārslimošanas cilvēkam izveidojas ilgstoša imunitāte - pasaules mediķu prakse liecina, ka imunitāte veidojas uz visu mūžu.